Savukārt Kerijs ir līderis Ņūdžersijā, Konektikutā, Ilinoisā, Kalifornijā, Merilendā, Masačūsetsā, Delavērā, Menā, Vermontā, Ņujorkā, Rodailendā Pensilvānijā un Kolumbijas apgabalā, nodrošinot 188 elektoru balsis.
Kandidātam, lai uzvarētu cīņā par Balto namu, nepieciešams iegūt vismaz 270 no 538 elektoru balsīm.
Gandrīz visās ASV pavalstīs tas kandidāts, kurš iegūst visvairāk vēlētāju balsu, iegūst arī visas elektoru balsis. Izņēmums ir Mena un Nebraska, kur elektoru balsis tiek sadalītas starp kandidātiem atbilstoši vēlētāju nodoto balsu skaitam. Sākotnējie rezultāti liecina, ka trīs no četrām Menas pavalsts elektoru balsīm tiks Kerijam, bet četras no piecām Nebraskas elektoru balsīm - Bušam.
Šādu kārtību varētu noteikt arī Kolorado, ja vēlētāji atbalstīs attiecīgu likumprojektu štata referendumā. Bušs ir ieguvis vairākumu Kolorado, taču pagaidām nav skaidrs kā tiks sadalītas elektoru balsis, līdz būs zināmi referenduma rezultāti.
Viens no lielākais pārsteigumiem ir Kerija uzvara Ņūdžersijā, kurai ir 15 elektoru balsis. Buša stratēģi, balstoties uz sabiedriskās domas aptauju datiem, cerēja tur nodrošināt pašreizējā prezidenta uzvaru.
Kerijs guvis negaidītu uzvaru arī Pensilvānijā, kur par viņu, saskaņā ar sākotnējiem datiem, balsojuši 57% vēlētāju, kamēr par Bušu - tikai 43%. Tikmēr republikāņi gatavojas apstrīdēt neklātienē nodotās vēlētāju balsis Filadelfijā.
Pirmie rezultāti parādījās uzreiz pēc tam, kad otrdien plkst.19. pēc ASV Austrumkrasta laika (trešdien plkst 2.00 pēc Latvijas laika) tika slēgti vēlēšanu iecirkņi septiņās ASV austrumu pavalstīs.
ASV biržu indeksi pēc sākotnējo vēlēšanu rezultātu saņemšanas atkal sāka celties.
Iepriekš, pēc tam, kad dažās interneta mājas lapās parādījās baumas par to, ka nobalsojušo vēlētāju aptaujas liecina par Kerija izvirzīšanos vadībā ASV prezidenta vēlēšanās, Amerikas biržu indeksi sākuši kristies.
Savukārt naftas cenas turpina kristies vēl zemāk zem 50 dolāru robežas par barelu. cenu kritums daļēji tiek skaidrots ar cerībām, ka vēlēšanās uzvarēs Kerijs.
Štatos, par kuriem saņemtas ziņas, atšķirība starp kandidātiem bija pietiekami liela, lai rezultāti tiktu paziņoti uzreiz pēc vēlēšanu iecirkņu slēgšanas. Pērējos štatos, kur jau slēgti vēlēšanu iecirkņi, rezultāti ir tik līdzīgi, ka nav iespējams noteikt uzvarētāju, pamatojoties uz projekcijām.
Mediji ir uzmanīgi un atturas no rezultātu priekšlaicīgas izziņošanas, atceroties pazemojumu, kādu tās piedzīvoja 2000.gadā, kad sākotnējo mediji izziņoja Ala Gora uzvaru Floridā, pēc tam vēstīja par Buša uzvaru, līdz beidzot bija spiesti atzīt, ka rezultāts nav skaidrs. Pēc tam sekoja piecas nedēļas ilga balsu pārskaitīšana, līdz vēlēšanu galīgo rezultātu izšķīra ASV Augstākā tiesa.
Rietumvirdžīnija un Pensilvānija pagaidām ir vienīgie no 10 tā sauktajiem strīdīgajiem štatiem, par kuru pagaidām paziņoti sākotnējie rezultāti.
Dažos štatos lielais skaits neklātienē nodoto balsu var radīt situāciju, ka galīgie rezultāti kļūs zināmi tikai pēc vairākām dienām. Vēlēšanu amatpersonas Floridā jau paziņojušas, ka neklātienē nodoto balsu skaitīšana turpināsies līdz ceturtdienai.
Telekanāli šogad bija vienojušies nepārraidīt rezultātu projekcijas līdz brīdim, kamēr nebūs slēgti vēlēšanu iecirkņi.
Šogad mediji izmanto kopīgi izveidoto sistēmu "National Election Pool", kas projekciju sagatavošanai izmanto gan nobalsojušo vēlētāju aptaujas, gan reālos balsu skaitīšanas datus.
Trijos no būtiskākajiem tā sauktajiem strīdīgajiem štatiem - Ohaio, Pensilvānijā un Floridā - sakarā ar lielo vēlētāju pieplūdumu tika pagarināts vēlēšanu iecirkņu darba laiks.
Tiek prognozēts, ka vēlēšanās visā valstī būs piedalījušies krietni vairāk nekā iepriekšējās vēlēšanās 2000.gadā, kad nobalsoja 105 miljoni vēlētāju, jeb 51% no visiem balsstiesīgajiem pilsoņiem.
Tiek izteiktas prognozes, ka vēlēšanās kopumā piedalīsies līdz pat 120 miljoniem amerikāņu.
Kā liecina sabiedriskās domas aptaujas, daudzi vēlētāji pauž šaubas, ka viņu balsis tiks precīzi pieskaitītas, un tādējādi tiek prognozēts, ka iespējamās prasības tiesās var aizkavēt galīgo rezultātu paziņošanu uz vairākām nedēļām.
Uz plkst. 11.05 pēc ASV Austrumkrasta laika (6.05 pēc Latvijas laika) saskaitīto balsu dati liecina, ka par Bušu valstī kopumā balsojuši 32 745 604 vēlētājs, jeb 51%, bet par Keriju - 30 926 034, jeb 48%.
Vienlaikus ar prezidenta vēlēšanām ASV notiek arī Kongresa vēlēšanas, kurās republikāņi cenšas saglabāt kontroli pār likumdevēju sapulci. Kamēr demokrāti, saskaņā ar sākotnējiem rezultātiem, uzvarējuši balsošanā par senatora vietu no Ilinoisas, republikāņiem izdevies atkarot līdz šim demokrātiem piederošās senatoru vietas no Džordžijā un Dienvidkarolīnā. Par nākamo senatoru no Ilinoisas kļūs demokrātu jaunā zvaigzne Barks Obama, kurš kļūs par trešo melnādaino, kurš jebkad ievēlēts Senātā.
Pēc haosa, kādu radīja neskaidrības ar balsojuma rezultātu 2000.gada vēlēšanās, pirms otrdienas balsojuma tika izteiktas daudzas prognozes par iespējamiem pārkāpumiem. Tomēr saņemtas ziņas tikai par dažam problēmām, piemēram, par neapmierinošu balsošanas mašīnu darbību un vēlētāju sarakstu neprecizitātēm, kam nav sistemātiska rakstura, un līdz šim tiek atzīts, ka vēlēšanas norisinājušās raiti.
Vēlēšanām seko vairāk nekā 1000 oficiālo starptautisko novērotāju, kā arī liels skaits neatkarīgo un partiju nozīmēto novērotāju. Abas lielākās partijas vien ir nolīgušas 30 000 juristu, kas seko vēlēšanu gaitai.
Naktī kas sekoja vēlēšanām amerikāņi pulcējās savu māju viesistabās un bāros, lai sekotu balsu skaitīšanas rezultātiem. Viņu viedokļi ir tikpat krasi šķirti kā abiem galvenajiem kandidātiem uz Baltā nama saimnieka vietu.