90.gadu nogalē toreizējais Lietuvas prezidents Valds Adamkus un viņa padomnieki Albins Januška un Raimunds Mieželis izdarījuši aktīvu "politisko spiedienu", ietekmējot principiālu lēmumu pieņemšanu par Lietuvas naftas koncerna "Mažeikiu nafta" (MN) privatizāciju.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Šāds secinājums pausts Lietuvas Seima izmeklēšanas komisijas slēdziena par MN privatizācijas apstākļiem projektā.

Slēdziena projektā norādīts, ka MN privatizācijas jautājumi četras reizes tikuši skatīti Valsts aizsardzības padomē, kuras priekšsēdētājs ir Lietuvas prezidents. Adamkus toreiz atbalstīja ASV investora izvirzītās prasības.

1999.gadā toreizējā konservatīvo valdība nolēma pārdot trešo daļu MN akciju un MN operatortiesības ASV firmai "Williams International". Taču no 1999. līdz 2002.gadam, kad "Mažeikiu nafta" operators bija "Williams International", Lietuvas naftas koncerns cieta 750 miljonu litu (143 miljonu latu) zaudējumus, un pagājušajā gadā "Williams International" savas akcijas "Mažeikiu nafta" un šī koncerna operatortiesības pārdeva Krievijas naftas gigantam JUKOS.

Kad MN akcijas un operatortiesības bija ieguvusi kompānija JUKOS, Lietuvas naftas koncerns sāka strādāt ar peļņu.

Seima komisijas slēdzienā ir kritiski novērtēta arī toreizējā Lietuvas premjera Rolanda Paksa, kā arī toreizējā ekonomikas ministra Eugenija Maldeiķa un finanšu ministra Jona Ļongina rīcība saistībā ar MN privatizāciju. Maldeiķis un Ļongins piedalījās sarunās ar "Williams" par līgumu slēgšanu.

Seima komisijas slēdziena projektā atzīts, ka toreizējā labējā Lietuvas valdība sarunās ar "Williams" nespēja panākt Lietuvai izdevīgākus līguma nosacījumus, bet Paksa, Maldeiķa un Ļongina atkāpšanās no amatiem liecina par viņu "bezatbildīgo attieksmi" pret premjera un ministru amatiem.

Komisija norāda, ka neuzņemas vērtēt šo amatpersonu rīcības atbilstību Lietuvas konstitūcijai un likumiem, taču atsevišķas viņu darbības var traktēt kā neatbilstošas amata zvērestam.

Slēdziena projektā teikts, ka komisijas rīcībā nav informācijas, kas ļautu apgalvot, ka Paksa, Maldeiķa un Ļongina pozīciju varējis ietekmēt Krievijas naftas koncerns "Lukoil", kas nevēlējās, lai Lietuva noslēgtu līgumu ar "Williams".

Lietuvas Seima komisijai, kas izmeklē "Mažeikiu nafta" privatizācijas apstākļus, nākamnedēļ jānāk klajā ar secinājumiem, kas izdarīti pēc divus gadus ilgušās izmeklēšanas.

Lietuvas konservatīvo līderis un Seima izmeklēšanas komisijas loceklis Andrjus Kubiļus uzskata, ka Lietuvas valdība 1999.gadā nevarēja atteikties no "Mažeikiu nafta" privatizācijas līgumu parakstīšanas, jo valstij esot draudējis bankrots. Turklāt pastāv viedoklis, ka līgumu noslēgšana ar "Williams" bija vajadzīga, lai iegūtu ietekmīgu ASV aprindu atbalstu Lietuvas uzņemšanai NATO.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form