Taču birojā ir nogādātas arī neparastākas lietas, piemēram, kāzu kleita, galvaskauss, koka kāja un 1 kilogramu smags zelta stienis, kura īpašnieks tā arī nav atradies.
“Cik es atceros, zelta stieni pie mums atveda kāds taksometra šoferis, kas bija ļoti godīgs cilvēks,” saka Abdourazaks Burheins, kurš ir strādājis birojā pēdējos deviņus gadus.
“Visdīvainākais ir tas, ka neviens nav nācis to pieprasīt kā savu īpašumu. Šādā gadījumā, pēc likuma noteikumiem, priekšmets var tiks atdots tā atradējam.”
“Taksometra šoferis var ierasties un saņemt to savā īpašumā.”
Birojam izdodas atrast likumīgos īpašniekus 43 000 priekšmetiem gadā, raksta BBC.
Uzdevums ir daudz vieglāks, ja uz priekšmeta īpašnieks ir atstājis savas koordinātes. Piemēram, ja uz kredītkartes ir īpašnieka telefona numurs vai adrese, biroja darbinieki var viņam piezvanīt vai nosūtīt vēstuli.
Viņi ir gatavi sazināties ar īpašnieku jebkurā pasaules valstī, ja vien ir kāda norāde, kas varētu būt šis cilvēks un kur viņš uzturas.
Nesen birojā tika nogādāts neliels koferis ar dārgakmeņiem, un pēc izmeklēšanas tika noskaidrots, ka tā īpašniece ir kāda amerikāņu sieviete.
“Mēs viņai aizrakstījām vēstuli, un viņa speciāli ieradās, lai atgūtu sev piederošo koferi.”
Taču daļai atrasto lietu īpašnieki nav atradušies, un interesantākās no tām ir iekļuvušas biroja nelielajā muzejā. To skaitā ir arī miris jūras vēzis, mākslīgie zobi un kāda kremēta cilvēka mirstīgās atliekas, kura identitāte vēl joprojām nav noskaidrota.
“Mēs atradām divas urnas”, paskaidro biroja darbinieks. “Vienu no tām pieprasīja likumīgais īpašnieks, taču otra tā arī stāv pie mums un neviens nav atnācis tai pakaļ.”
Nepieprasītām lietām ir noteikts laika posms, cik ilgi atradumu birojs tās uzņemas glabāt.
Priekšmetiem, kuru vērtība ir mazāka par 50 eiro, šis laiks ir trīs mēneši, taču dārgākās lietas tiek glabātas gadu un vienu dienu.
Pēc šī termiņa beigām priekšmeti tiek nodoti finanšu ministrijas īpašā departamentā un pārdoti izsolē.