Vācija ir apturējusi 120 miljonus eiro vērtus infrastruktūras projektus Bosnijas un Hercegovinas serbu vienībā tās līderu separātiskās politikas dēļ, paziņoja Bosnijas starptautiskais miera sūtnis, uz kura teikto atsaucas "Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība".
Starptautiskais pārstāvis Kristians Šmits 4.jūlijā Bosnijas reģionālajai televīzijai N1 sacīja, ka nevar izslēgt, ka Vācija varētu sekot ASV un Lielbritānijas piemēram, ieviešot sankcijas pret tiem, kas tiek uzskatīti par Bosnijas valsti destabilizējošiem politiķiem.
Prokrieviskais serbu līderis Milorads Dodiks (attēlā) izraisīja Bosnijas lielāko politisko krīzi kopš 90. gadu kara beigām un tādējādi panāca, ka pret viņu tiek vērstas Londonas un Vašingtonas sankcijas pēc tam, kad viņš pagājušā gada beigās paziņoja, ka Serbu Republika, etniskā serbu vienība Bosnijā, izstāsies no Rietumbalkānu valsts apvienotajām militārajām, augstākās tiesu iestādes un nodokļu administrācijas struktūrām.
Bosnijas Serbu Republikas parlaments decembrī nobalsoja par darba sākšanu pie nesaistoša priekšlikuma, kura mērķis bija bruģēt ceļu uz atdalīšanos no Bosnijas un Hercegovinas, atzīmē medijs.
Jūnijā Dodiks sacīja, ka karš Ukrainā ir licis Bosnijas serbu nacionālistiem atlikt plānus par izstāšanos no Bosnijas un Hercegovinas nacionālajām institūcijām.
Mūsdienu Bosnija un Hercegovina dzima pēc ārkārtīgi postošajiem kariem, kas bijušās Dienvidslāvijas teritorijā plosījās 20. gadsimta 90. gados. Bosniju šis bruņotais konflikts skāra vissmagāk – galvaspilsēta Sarajeva nepilnus četrus gadus atradās serbu spēku ielenkumā, tika pieredzētas vairākas zvērības, tostarp Srebreņicas genocīds, un kopumā dzīvību zaudēja aptuveni 100 000 cilvēku.
Karu etniski dažādajā Bosnijā noslēdza 1995. gadā parakstītais Deitonas miera līgums. Vienošanās valsti sadalīja divos autonomos reģionos jeb vienībās – Bosnijas un Hercegovinas federācijā un Bosnijas Serbu Republikā. Bosnijas federācijā lielākoties dzīvo bosnieši (Bosnijas musulmaņi) un horvāti, kamēr Serbu Republikā galvenokārt uzturas serbi.
Pēckara Bosnijā tika izveidota un joprojām darbojas, iespējams, pati sarežģītākā valsts pārvaldes sistēma visā pasaulē. Valstī ir trīspusēja prezidentūra, kuras pārziņā ir ārlietas, diplomātiskās un militārās lietas, kā arī valsts līmeņa institūciju budžets. Katrs no rotējošās prezidentūras locekļiem pārstāv savu etnisko grupu – viens no viņiem ir Bosnijas musulmanis, otrs ir horvāts, trešais – serbs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
