Ukrainas austrumu reģionus ir pārņēmis jauns prokrievisko aktīvistu mītiņu vilnis, kuru laikā sākās uzbrukumi varasiestāžu ēkām, viešot bažas par Krievijas iebrukuma iespējamību.
Separātisti, kuri neatzīst Kijevas varu, ir sagrābuši Ukrainas drošības dienesta ēku un apgabala administrāciju Doņeckā. Drošības dienesta mītne ieņemta arī Luhanskā. Svētdien protestēji iebruka apgabala administrācijas ēkā Harkovā, vēsta "Korespondent.net".
Drošības dienesta ēku Doņeckā aktīvisti ieņēmuši 15 minūšu laikā naktī uz pirmdienu. Tagad tiek pārskatīti iestādes arhīvi un noliktavas, teikts Donbasa "tautas milicijas" paziņojumā. Aktīvisti ar barikādēm nostiprina perimetru, gatavo "uguns punktus" un gaida "Kijevas huntas uzbrukumu", par separātistu paziņojumu informē aģentūra UNIAN.
Tikmēr Harkovā varas iestādēm esot izdevies daļēji vienoties ar aktīvistiem, ka tie atstāj apgabala administrācijas ēku. Pārrunas turpinoties. Virs iestādes pirmdien atkal ir pacelts Ukrainas karogs, kura vietā prokrieviskie protestētāji bija uzvilkuši Krievijas trikoloru.
Aptuveni 300 prokrievisko aktīvistu ar Krievijas un PSRS karogiem, Staļina attēliem atrodas uz trotuāra pie administrācija ēkas, ziņo UNIAN. Protestētāji skandē saukļus "Krievija" un "Referendumu".
Tikmēr turpat blakus Harkovas brīvības laukumā notiek Maidana atbalstītāju mītiņš. Tā dalībnieki tur rokās Ukrainas karogus un plakātus ar Ukrainas vienotību atbalstošiem saukļiem.
Abu mītiņu dalībniekus atdala divi milicijas kordoni.
Tikmēr jau izskan aizdomas par to, ka tas, ka svētdien ar jaunu sparu atsākušies mītiņi separātiski noskaņotajos rajonos nav nejaušība un Krievija var izmantot situācijas eskalāciju par ieganstu bruņoto spēku ieviešanai Ukrainas austrumu apgabalos. Šādas aizdomas pauž vairāku Rietumu mediju žurnālisti.
Gruzijas eksprezidents Mihails Saakašvili prognozē, ka Krievijas karaspēks varētu iebrukt Ukrainā, ja prokrieviskajiem aktīvistiem izdosies noturēties ieņemtajās ēkās 48 stundas.
Ukrainas Iekšlietu ministrija, cenšoties "atvēsināt" apgabalu administrāciju ēku ieņēmējus, nākusi klajā ar publisku atgādinājumu, ka par līdzdalību šādās aktivitātēs draud brīvības atņemšana uz laiku līdz astoņiem gadiem.
Krievija ir okupējusi un anektējusi Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Maskava ir paziņojusi, ka aizstāv krievvalodīgos un patur tiesības savus tautiešus aizsargāt arī citos Ukrainas reģionos. Ukraina un Rietumvalstis ir nobažījušās, ka Krievijas spēki varētu iebrukt Ukrainas austrumos. Krievijā Ukrainas pierobežā novērota pastiprināta karaspēka koncentrēšanās un aktivitāte.
Krievijas agresija izraisījusi satraukumu arī citās bijušajās PSRS valstīs.
Pēc 16. martā Krimā notikušā starptautiski neatzītā referenduma, kurā 97% balsotāju izteikuši vēlmi pievienoties Krievijai, 18. martā Krievijas prezidents Vladimirs Putins parakstīja līgumu par pussalas uzņemšanu Krievijas Federācijas sastāvā.
Jau no februāra beigām Krimas pussalu kontrolēja Krievijas spēki - bloķējot vai ieņemot militāros un citus svarīgus objektus. Uz 26. martu Krievijas spēki jau bija pilnībā pārņēmuši visas Ukrainas militārās bāzes Krimā.
