30 gadus vecajam Nikoļičam piespriests astoņu gadu cietumsods.
Nikoļiča advokāts paziņojis, ka spriedums esot ņirgāšanās par tiesībām un viņš to pārsūdzēšot.
Rietumi izdara uz Belgradu intensīvu spiedienu, pieprasot saukt pie atbildības kara noziedzniekus, lai izvērtētu desmit gadus ilgušos karus bijušās Dienvidslāvijas teritorijā un pieliktu šim procesam punktu.
Šī reformistu valdībai izvirzītā prasība tika attiecināta galvenokārt uz lielāka mēroga apsūdzēto, piemēram, gāztā Dienvidslāvijas prezidenta Slobodana Miloševiča, izdošanu ANO Hāgas Starptautiskajam kara tribunālam. Tomēr par svarīgu tiek uzskatītas arī mazāka mēroga vietējas kara noziegumu prāvas.
Maksimālais sods, ko paredz Serbijas kriminālkodekss, ir 40 gadi ieslodzījumā.
Nikoļiča prāva sākās jūnijā, un tās laikā apsūdzētā advokāti apgalvoja, ka tiesai neesot pierādījumu, ka viņš vainojams divu albāņu brāļu nāvē. Apsūdzība attiecas uz 1999.gada 24.maiju, kad trim Dienvidslāvijas armijas automašīnām intensīva NATO uzlidojuma dēļ nācās apstāties un karavīri patvērās to tuvumā. Pēc vairāku liecinieku stāstītā, no viņu puses atskanējusi automāta kārta un abi albāņi atrasti nošauti.
Nikoliča atbalstītāji apsūdz varas iestādes, ka tās apzināti pacēlušas šīs apsūdzības kara noziegumu līmenī, lai atstātu iespaidu uz rietumvalstīm, no kurām ir atkarīga finansiālā palīdzība Belgradai. Atbalstītāji sagaidīja notiesāto pie tiesas ēkas kā serbu tautas varoni.