Foto: AFP/Scanpix

Serbija un Kosova piektdien panāca vienošanos par Kosovas, kuras neatkarību Serbija neatzīst, pārstāvību starptautiskajā, tostarp reģionālajā, līmenī, un šī vienošanās palīdzēs Belgradai iegūt Eiropas Savienības (ES) kandidātvalsts statusu, kā arī padarīs ciešākas Prištinas un ES tirdzniecības saites.

Ar ES starpniecību rīkotajās sarunās panāktā vienošanās paredz, ka Kosova tiks pārstāvēta kā "Kosova*", zemsvītras atkāpē paskaidrojot starptautiskos lēmumus par tās valstisko statusu.

"Esam ļoti apmierināti ar rezultātu," teica Serbijas sarunu delegācijas vadītājs Borko Stefanovičs.

"Esam laimīgi, ka viena liela problēma ir atrisināta," viņš sacīja un piebilda, ka tagad "Serbija varēs lepni stāties ES priekšā ar pilnība panāktu vienošanos".

Abas puses vienojās arī par robežas pārvaldību. Pēdējos mēnešos uz robežas notikušas vairākas asas sadursmes starp NATO miera uzturētājiem un saniknotajiem serbiem, kas veido lielāko Kosovas ziemeļu iedzīvotāju daļu, tomēr neatzīst valsts neatkarību.

"Vienošanās ir liels solis uz priekšu," teikts ES augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos Ketrīnas Eštones un bloka paplašināšanās komisāra Štefana Files izplatītajā kopīgajā paziņojumā, kur norādīts, ka sarunas "ir nozīmīgas ne vien Serbijai un Kosovai, bet arī stabilitātei reģionā un tādējādi arī ES".

Par ES lietām atbildīgie bloka dalībvalstu ministri par kandidātvalsts statusa piešķiršanu Serbijai lems otrdien, bet ES samitā ceturtdien un piektdien tiks pieņemts galīgais lēmums.

Piektdien panāktā vienošanās ir daļa no gadu ilgušā dialoga, kura starpniece bija ES. Sarunu mērķis ir samazināt saspīlējumu starp abām valstīm, kas ļautu tām mierīgi līdzāspastāvēt.

Vienošanās paredz, ka Kosovu turpmāk Balkānu sanāksmēs vairs nepārstāvēs Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO), bet tā pati varēs savā vārdā parakstīt panāktās vienošanās.

Kosovas karā, kas ilga no 1998. līdz 1999.gadam, tika nogalināti vairāk nekā 10 tūkstoši civiliedzīvotāju, galvenokārt etniskie albāņi. Šis karš pamudināja NATO bombardēt Serbiju un beidzās 1999.gadā, kad Serbijas province Kosova tika nodota ANO pārvaldē.

Kosova 2008.gada 17.februārī pasludināja neatkarību no Serbijas, un to jau ir atzinušas vairāk nekā 80 ANO dalībvalstis, tostarp ASV un vairākums ES valstu.

Serbija Kosovas neatkarību nav atzinusi, un abu valstu sadarbība ir viens no priekšnoteikumiem, lai sāktu Serbijas uzņemšanas ES procesu.

Oficiālu pieteikumu dalībai ES Serbija iesniedza 2009.gada decembrī. Serbijas valdība par mērķi noteikusi iestāšanos ES 2014.gadā.

ES decembrī atlika līdz februārim lēmuma pieņemšanu par ES kandidātvalsts statusa piešķiršanu Serbijai. Vairākas ES dalībvalstis ir norādījušas, ka nepieļaus iestāšanās sarunu sākšanu ar Serbiju, līdz netiks samazināts saspīlējums starp Serbiju un Kosovu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!