Džordževičam pakļautie karavīri tiek vainooti 724 albāņu tautības iedzīvotāju slepkavībās 1999. gadā. Ģenerālis arī organizējis aptuveni 200 000 civiliedzīvotāju piespiedu deportācijas.
Džordževiču arī atzina par vienu no galvenajiem pastrādāto noziegumu pēdu slēpējiem. Viņš organizējis nogalināto transportēšanu uz Serbijas teritoriju, kur tie aprakti masu kapos.
62 gadus vecais Džordževičs noliedz vainu. Viņš apgalvo, ka karavīri rīkojušies bez viņa pavēles un viņš par slepkavībām un citiem noziegumiem neesot zinājis.
Prāvas vadītājs tiesnesis Kevins Pārkers tomēr uzskatīja, ka ir izdevies pierādīt bijušā ģenerāļa vainu pasākumos, kuru mērķis bija saglabāt Serbijas kontroli pār Kosovas provinci, padzenot no tās separātiski noskaņotos albāņu iedzīvotājus.
Džordževičs ir jau sestais cilvēks, kas notiesāts par Kosovā veiktajiem noziegumiem. Viņu uzskata par tuvu līdzgaitnieku bijušajam Dienvidslāvijas prezidentam Slobodanam Miloševičam. Viņš arī stājās tribunāla priekšā, taču apsūdzētā nāve 2006. gadā lika prāvu izbeigt.
Etniskās tīrīšanas pret Kosovas albāņiem lika iejaukties starptautiskajām institūcijām. NATO padzina serbu karaspēku un vēlāk Kosova tik atzīta par neatkarīgu valsti.