Turklāt sievietes nemēdz skaļi lielīt sevi un savas idejas.
Hertleina norāda: "Vīrieši pasaka tieši, ko viņi vēlas un ko viņi varētu pieprasīt darba situācijās. Viņi savas prasības izsaka skaidri, turpretī sievietes to cenšas pateikt aplinkiem."
"Sieviešu runasveids ir vērsts uz vienprātību un harmoniju, tāpēc daudzas sievietes nespēj apliecinātnies ikdienas darba situācijās," atzīst speciāliste. "Daudzām sievietēm darbā ir labi argumenti un idejas, taču viņas nespēj tos "dabūt cauri"."
Pēc Hertleinas teiktā, viens no sieviešu runas lielākajiem trūkumumiem ir tas, ka viņas runā klusāk un ātrāk nekā vīrieši. Savukārt konfliktistuācijās sievietes daudz biežāk nekā vīrieši atkāpjas no savām pozīcijām.
"Sievietes vēlas patikt. Bet vīrieši vienkārši vēlas, lai viņus respektētu vai pat uzskatītu par uzvarētājiem," saka Hertleina.
Tomēr runas speciāliste arī brīdina, ka diez vai sievietēm vajadzētu censties precīzi kopēt vīriešu izturēšanos.
"Ir svarīgi, lai sievietes nepazaudētu savu identitāti un automātiski nepārņemtu vīriešu runasveidu. Ir būtiski atcerēties, ka atsevišķas īpašības, kas tiek uzskatītas par tipiski sievišķīgām - kolektīvisms, cilvēku vērtēšana un gatavība uz kompromisu, ir ļoti vēlamas un tiek augstu vērtīgas kā vadītāja īpašības," saka Hertleina.