Foto: Reuters/Scanpix

Polijas parlamenta spīkers bijušais ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis otrdien centās norobežoties no viņam ASV izdevumā "Politico" piedēvētajiem skaļajiem apgalvojumiem par Krievijas prezidenta Vladimira Putina savulaik Polijai it kā izteikto piedāvājumu sadalīt Ukrainu.

"Intervija ar "Politico" nebija saņēmusi pilnvarojumu, un daži mani vārdi ir pārinterpretēti," pirmdien vakarā tviterī paziņoja eksministrs.

Vienlaikus Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs Krievijas medijam RBC atzina, ka Sikorska intervija ir "blēņas".

"Kremlis negrasās reaģēt uz bijušā Polijas ārlietu ministra izteikumiem, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins pirms dažiem gadiem Polijas premjerministram Donaldam Tuskam piedāvājis sadalīt Ukrainu," sacīja Peskovs.

Bens Džuda - žurnālists, kurš intervēja Sikorski izdevumam "Politico" - raidorganizācijai TV24 atzina, ka "nav īsti pārliecināts, ko Sikorskis domājis", sakot, ka daži viņa izteikumi ir "pārinterpretēti".

Džuda arī atgādina, ka ASV žurnālistiem nav intervijām "jāsaņem pilnvarojums", kā tas ir Polijā.

Sikorskis atbilstoši "Politico" publicētajai versijai sacījis, ka Putins 2008.gadā Maskavā teicis, ka "Ukraina ir mākslīga valsts un Ļviva ir poļu pilsēta, un kāpēc gan lai mēs to kopā neatrisinātu".

"Par laimi, Tusks neatbildēja. Viņš zināja, ka tas tiek ierakstīts," teicis Sikorskis, kurš ārlietu ministra amatā atradās kopš 2007.gada.

Viņš arī norādīja, ka patlaban Ukrainā notiekošais karš "patiesībā sākās 2008.gadā".

NATO 2008.gada samitā Bukarestē Putins "uzstājās ar savu ārkārtējo runu, sakot, ka Ukraina ir mākslīga valsts un lielākā tās daļa vēsturiski ir piederējusi Krievijai", "Politico" citē Sikorska teikto.

"Es uzskatu, ka psiholoģiski [Krievijas] režīms transformējās pēc Krimas aneksijas. Tas bija brīdis, kas beidzot pārliecināja visus šaubīgos un kā dēļ visiem bija jāpagriež galvas. Tas bija Napoleons pēc Austerlicas. Tas bija Hitlers pēc Parīzes krišanas. Tas bija brīdis, kas beidzot visu centralizēja Vladimira Putina rokās," intervijā norādīja Sikorskis.

Krievija februāra beigās okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu, bet martā to anektēja.

Krievijas diversanti, algotņi un vietējie teroristi aprīļa vidū Ukrainas austrumos sāka sagrābt valsts iestāžu un milicijas nodaļu ēkas, kā arī citus stratēģiskos objektus. Reaģējot uz šiem notikumiem, Ukrainas varasiestādes izvērsa pretterorisma operāciju.

Augusta beigās Ukrainas kontinentālajā daļā iebruka Krievijas armijas regulārās vienības un izvērsa uzbrukumu pret Ukrainas armiju.

NATO Eiropas spēku virspavēlnieks Filips Brīdlovs vēl 16.septembrī sacīja, ka Donbasā atrodas četri Krievijas Bruņoto spēku bataljoni.

Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, Eiropas Savienības, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!