Igaunijas nākamais Eiropas komisārs Sīms Kallass pirmdien Briselē veiksmīgi izturēja trīs stundu ilgo Eiroparlamenta budžeta komitejas locekļu pārbaudi, kas bija pēdējais posms, pirms viņš no 1.novembra varēs sākt oficiāli strādāt administratīvo lietu, audita un korupcijas apkarošanas komisāra amatā.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Savā runā Eiroparlamenta deputātiem viņš solīja veikt modernus drošības pasākumus, darīt galu naudas izšķērdēšanai, būt neiecietīgam pret korupciju, nodrošināt oficiālo procedūru atklātumu un labāk aizsargāt amatpersonas, kuras atklājušas Komisijai korupcijas gadījumus, raksta "Eesti Paevaleht".

Sakarā ar sfērām, kurās Kallasam paredzēts strādāt Eiropas Komisijā, jautājumi bija ļoti specifiski un detalizēti, taču tajos nebija nekā pārsteidzoša vai negaidīta, teica Kallasa kabineta vadītājs Hentiks Hololejs.

Daži Eiroparlamenta deputāti gan uzskatīja, ka Kallass savās atbildēs esot bijis pārāk vispārīgs un neskaidrs. "Kaut arī Kallass atstāja uz mani ļoti labu iespaidu, viņa atbildes bieži bija neskaidras un viņš izvairījās dot konkrētus solījumus," teica Eiroparlamenta deputāts no Dānijas Jenss Peters Bonde.

Deputāti visvairāk interesējās par to, kā Kallass plāno aizsargāt "informētājus", kuri izpauduši informāciju no Komisijas. Kallass teica, ka viņš radīšot tādu atmosfēru, kurā kritiskas piezīmes tiks atzinīgi novērtētas un tiks aizsargātas amatpersonas, kuras publiski paudušas savu nostāju.

Kallass atzina, ka Eiropas Savienībai ir problēmas ar korupciju, un teica, ka "pilsoņi nesapratīs mūs, ja mēs neapvienosim spēkus, lai apkarotu krāpšanu jomās, kurās apgrozās liela nauda, piemēram, muitā, lauksaimniecībā un struktūrfondos".

Viņš arī solīja raudzīties, lai ES institūciju vadošos amatos būtu pietiekami daudz cilvēku no jaunajām ES dalībvalstīm. Kallass teica, ka cerot izmantot Briselē Igaunijas valdības ilgo e-pārvaldes pieredzi.

Kaut arī viņam gandrīz netika uzdoti personiski jautājumi, Nīderlandes "zaļo" pārstāvis tomēr aktualizēja jautājumu par tā dēvēto desmit miljonu dolāru lietu. Kallass atbildēja, ka ilgā un rūpīgā izmeklēšana ir pierādījusi, ka viņš šajā lietā nav vainīgs.

Pret Kallasu kā bijušo Igaunijas Bankas vadītāju tika uzsākta izmeklēšana par iespējamu varas ļaunprātīgu izmantošanu sakarā ar desmit miljonu ASV dolāru pazušanu 1993.gadā. Tomēr izmeklēšanā viņa vaina netika pierādīta.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form