Sakarā ar sfērām, kurās Kallasam paredzēts strādāt Eiropas Komisijā, jautājumi bija ļoti specifiski un detalizēti, taču tajos nebija nekā pārsteidzoša vai negaidīta, teica Kallasa kabineta vadītājs Hentiks Hololejs.
Daži Eiroparlamenta deputāti gan uzskatīja, ka Kallass savās atbildēs esot bijis pārāk vispārīgs un neskaidrs. "Kaut arī Kallass atstāja uz mani ļoti labu iespaidu, viņa atbildes bieži bija neskaidras un viņš izvairījās dot konkrētus solījumus," teica Eiroparlamenta deputāts no Dānijas Jenss Peters Bonde.
Deputāti visvairāk interesējās par to, kā Kallass plāno aizsargāt "informētājus", kuri izpauduši informāciju no Komisijas. Kallass teica, ka viņš radīšot tādu atmosfēru, kurā kritiskas piezīmes tiks atzinīgi novērtētas un tiks aizsargātas amatpersonas, kuras publiski paudušas savu nostāju.
Kallass atzina, ka Eiropas Savienībai ir problēmas ar korupciju, un teica, ka "pilsoņi nesapratīs mūs, ja mēs neapvienosim spēkus, lai apkarotu krāpšanu jomās, kurās apgrozās liela nauda, piemēram, muitā, lauksaimniecībā un struktūrfondos".
Viņš arī solīja raudzīties, lai ES institūciju vadošos amatos būtu pietiekami daudz cilvēku no jaunajām ES dalībvalstīm. Kallass teica, ka cerot izmantot Briselē Igaunijas valdības ilgo e-pārvaldes pieredzi.
Kaut arī viņam gandrīz netika uzdoti personiski jautājumi, Nīderlandes "zaļo" pārstāvis tomēr aktualizēja jautājumu par tā dēvēto desmit miljonu dolāru lietu. Kallass atbildēja, ka ilgā un rūpīgā izmeklēšana ir pierādījusi, ka viņš šajā lietā nav vainīgs.
Pret Kallasu kā bijušo Igaunijas Bankas vadītāju tika uzsākta izmeklēšana par iespējamu varas ļaunprātīgu izmantošanu sakarā ar desmit miljonu ASV dolāru pazušanu 1993.gadā. Tomēr izmeklēšanā viņa vaina netika pierādīta.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
