ES ārlietu ministri pirmdien Luksemburgā nespēja vienoties par ieroču embargo atcelšanu Ķīnai, neskatoties uz spēcīgo Francijas spiedienu, taču ministri atzina, ka stingrāks ieroču eksporta ētikas kodekss varētu novest pie embargo atcelšanas.
Preses konferencē Honkongā savas Āzijas vizītes beigās Širaks pret Ķīnu noteikto embargo raksturoja kā "novecojušu" un "sevi izsmēlušu".
Širaks atkārtoja savas bažas par saspīlējumu starp Ķīnu un Taivānu un brīdināja starptautisko sabiedrību, ieskaitot ASV, pārlieku neapbruņot kādu no pusēm, jo tam nebūtu nekāda sakara ar problēmas risināšanu.
Kā LETA jau ziņoja, ES dalībvalstu ārlietu ministri pirmdien noraidīja Francijas vēlmi pārtraukt 15 gadus ilgušo ieroču tirdzniecības aizliegumu ar Ķīnu, vēršot kritiku pret Pekinu saistībā ar cilvēktiesību situāciju.
Pašreizējās ES prezidējošās valsts Nīderlandes ārlietu ministrs Bernards Bots žurnālistiem pavēstīja, ka Eiropas valstu valdībām "nepieciešams vairāk laika situācijas izvērtēšanai".
Kamēr vairākas ES dalībvalstis ir pozitīvi noskaņotas pret atteikšanos no embargo, ieroču tirdzniecības aizlieguma atcelšana ir saistīta ar ES brīvprātīgā bruņojuma tirdzniecības ētikas kodeksa noteikumu pastiprināšanu, viņš uzsvēra.
Pekinas "labā griba" cilvēktiesību situācijas uzlabošanā palīdzēs Eiropas valstīm mainīt savu attieksmi jautājumā par ieroču tirdzniecības embargo atcelšanu, piebilda Bots.
Iepriekš Vācijas ārlietu ministrs Joška Fišers atzina, ka "šis ir komplicēts jautājums, mēs esam diezgan tālu no vienprātības".
Pret Francijas aicinājumu atcelt embargo, kas, pēc Parīzes domām, ir novecojis, aktīvi iebilst ASV.
Vašingtona ir brīdinājusi, ka Eiropas ieroču pārdošanas atsākšana var destabilizēt situāciju reģionā, izraisot bruņošanās sacensību starp Pekinu un Taipeju.
Arī Lielbritānija iebilst pret embargo atcelšanu, lai gan tās ārlietu ministrs Džeks Strovs pirmdien izteicās, ka Londona vēlas, lai ieroču tirdzniecības aizliegums tiktu atcelts "atbilstošā un saprātīgā veidā".
Savukārt Skandināvijas valstu diplomāti pauda bažas par cilvēktiesību pārkāpumiem Ķīnā. "Tas ir svarīgs jautājums Eiropas sabiedrībai," uzsvēra Zviedrijas diplomāts.
Atturību šajā jautājumā kopīgi ar Polijas un Čehijas pārstāvjiem izrādīja arī Latvija.
Pirmdien publicētajā ES paziņojumā par cilvēktiesību situāciju Ķīnā atzīmētas "pozitīvas tendences" atsevišķās jomās, taču norādīts uz bažām, kas saglabājas attiecībā uz izteikšanās, reliģisko, pulcēšanās un biedrošanās brīvību.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
