Atbildību par uzbrukumiem neviens grupējums nav uzņēmies, bet Lielbritānijā bāzētā Sīrijas kara monitoringa organizācija pieļauj, ka uzbrukumus, pēc visa spriežot, īstenojušas džihādistu grupējuma "Islāma valsts" tā dēvētās guļošās šūniņas.
Uzbrukumi vērsti pret Homsas naftas pārstrādes rūpnīcu, kas ir viena no divām šādām rūpnīcām Sīrijā, kā arī diviem gāzes rūpniecības objektiem, kas atrodas tuksnesī uz austrumiem no pilsētas, norādīja ministrija.
Bojājumi nodarīti vairākām ražošanas vienībām, un labošanas darbu komandas kopā ar ugunsdzēsējiem šobrīd strādā, lai iespējami drīz atsāktu uzņēmumu darbu.
Valdības kontrolētajās teritorijās Sīrijā pastāvīgi trūkst degvielas gan sankciju dēļ, ko rietumvalstis noteikušas izejvielu importam, gan arī tāpēc, ka lielākie naftas un gāzes lauki atrodas valsts austrumos kurdu kontrolētajās teritorijās.
Lielbritānijā bāzētās sīriešu aktīvistu organizācijas "Syrian Observatory for Human Rights" (SOHR) direktors Rami Abderrahmans uzskata, ka uzbrukumus veikusi "Islāma valsts", kas jau iepriekš apliecinājusi, kas spēj sarīkot uzbrukumus gan Sīrijas valdības, gan kurdu kontrolētajās teritorijās, neraugoties uz to, ka kurdu spēki vēl martā sakāva džihādistu pasludināto kalifātu.
Dažas stundas pirms dronu trieciena "Islāma valsts" kaujinieki uzbruka armijas garnizonam un gāzes rūpniecības objektam uz austrumiem no Homsas, nogalinot četru civilistus un 13 karavīrus, paziņoja SOHR.
Pilsoņkarš Sīrijā sadrumstalojās daudzās frontēs starp kurdu spēkiem, mērenajiem un radikālajiem sunnītu nemierniekiem, valdības karaspēku un tai lojāliem paramilitāriem formējumiem. Ar atbalstu atšķirīgiem grupējumiem iesaistījušās arī vairākas ārvalstis.
Sīrijas pilsoņkara astoņos gados dzīvību zaudējuši vairāk nekā 370 000 cilvēku, liecina aktīvistu aplēses.
