Pilsoņu kara plosītājā Sīrijā pazuduši divi franču žurnālisti, ar kuriem nav izdevies sazināties pēdējās 24 stundas, bet Francija prezidents Fransuā Olands pieprasījis personas nekavējoties atbrīvot, piektdien vēsta raidsabiedrība BBC.
Reportieris Didjē Fransuā un fotogrāfs Eduārs Eliass pazuduši, kad devušies ceļā uz Sīrijas ziemeļu pilsētu Alepo. Ar vīriešiem nav izdevies sazināties jau 24 stundas, paziņoja žurnālistu darba devējs radiostacija "Europe 1", norādot, ka Francijas varas iestādes dara visu iespējamo, lai iegūtu informāciju.
"Mēs patiešām esam zaudējuši kontaktus ar šiem diviem žurnālistiem, bet mēs pagaidām nezinām precīzus apstākļus," paziņoja Olands, kurš atrodas vizītē Japānā.
"Es pieprasu šos žurnālistus nekavējoties atbrīvot, jo viņi nepārstāv nevienu valsti. Šie vīri strādāja, lai pasaule iegūtu informāciju. Pret žurnālistiem ir jāizturas kā pret žurnālistiem," paziņoja Olands.
Francija šonedēļ paziņoja, ka ir ieguvusi pierādījumus par zarīna gāzes izmantošanu Sīrijā un nosūtījusi visu informāciju ASV, pastiprinot pēdējā laikā izskanējušās aizdomas, ka pilsoņu karā ir izmantoti masu iznīcināšanas ieroči, kuru pielietošanu ASV bija nosaukusi par "sarkano līniju".
Bažas par konflikta eskalāciju un izplešanos uz kaimiņvalstīm vairo pēdējo nedēļu notikumi. Nesenajās cīņās par stratēģiski svarīgo Kusairas pilsētu prezidenta Bašara al Asada spēku pusē piedalījušies Libānas grupējuma "Hezbollah" kaujinieki, bet ASV pieprasīja Irānu un Libānu izvest savus karotājus no Sīrijas.
Armijas un nemiernieku kauju dēļ ceturtdien par savu ANO miera novērotāju izvešanu no Golānas augstienēm paziņoja Austrija. Savus karavīrus no demilitarizētās zonas jau iepriekš ir izvedušas Horvātija, Kanāda un Japāna, viešot bažas, ka var tikt apdraudēta 1973. gadā Izraēlas - Sīrijas noslēgtā pamiera vienošanās novērošana.
Izraēla ir nobažījusies, ka Golānas augstienes, kuras tā okupēja 1967. gadā, uzbrukumiem pret Izraēlu varētu izmantot gan islāmistu ekstrēmisti, gan Libānas šiītu grupējuma "Hezbollah" kaujinieki.
2011. gada pavasarī Sīrijā sākusies tautas sacelšanās pret valdošo iekārtu pāraugusi bruņotā nemiernieku un prezidenta Bašara al Asada režīma cīņā. Saskaņā ar ANO aplēsēm, konfliktā bojā gājuši ir aptuveni 80 000 cilvēku. Vairāk nekā pusotrs miljons ir devušies bēgļu gaitās uz ārvalstīm, vēl aptuveni 4,2 miljoni meklē patvērumu valsts iekšienē.
Nemiernieku kustības "mugurkauls" ir valstī vairumā esošie sunnītu musulmaņi, kamēr Asadu atbalsta galvenokārt šiītu musulmaņu atzara - alavītu pārstāvji un citas minoritātes. Valdības spēki var paļauties uz Krievijas un Irānas atbalstu.
Konfliktā arvien vairāk pieaug reliģiskā un etniskā vardarbība dažādo grupu vidū. Rietumvalstis, kura vēlās Asada režīma krišanu, ir noraizējušās par radikālo islāmistu pieaugošo lomu Sīrijas konfliktā, kas tikai padziļina reliģiskās nesaskaņas reģionā. Diplomātiskie risinājumi krīzes pārvarēšanai līdz šim nav devuši rezultātus.
Kopš sacelšanās sākuma ANO Drošības padome ir mēģinājusi atrast veidus, kā atrisināt konfliktu. Tomēr pieņemt stingras sankcijas pret Asada režīmu Drošības padomei tā arī nav izdevies, jo jau trīs reizes ANO rezolūcijas Sīrijas jautājumos bloķēja Krievija un Ķīna.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
