Valdības plāns paredz, ka pilsonību iegūs 300 tūkstoši cilvēku, kuri pēc Sīrijas likumiem pēdējo pusgadsimtu formāli tika uzskatīti par ārvalstniekiem. 1962.gadā aptuveni 20% kurdu minoritātes tika atzīti par ārvalstniekiem, jo bija pārcēlušies uz Sīriju no Turcijas.
Visus šos gadus kurdu apdzīvotie rajoni bija nemieru perēklis, jo kurdi regulāri protestēja pret diskrimināciju, īpaši saistībā ar to, ka viņiem kā ārvalstniekiem nebija tiesību strādāt valsts amatos. Turklāt bez pasēm viņi nevarēja izceļot no valsts.
Tāpat Asads atcēlis aizliegumu sievietēm mācību iestādēs nēsāt seju aizsedzošus lakatus. Šis aizliegums bija spēkā kopš pagājušā gada un tika ieviests, lai uzsvērtu Sīrijas valsts iekārtas laicīgo raksturu. Musulmaņi, kas veido absolūti lielāko valsts iedzīvotāju daļu, uzskatīja, ka šis aizliegums ierobežo viņu tiesības uz privāto dzīvi.
Sīrijas valdība paziņoja par strukturālajām reformām politikā, ekonomikā un sabiedrībā pēc divu nedēļu ilgiem nemieriem, kas aptvēra vairākas valsts pilsētas. Nemiernieki pieprasīja demokrātiju, valsts kontroles mazināšanu un dzīves apstākļu uzabošanu.
Cenšoties nomierināt iedzīvotājus, Asads apsolīja veikt pasākumus, tai skaitā atcelt ārkārtas stāvokli, kas valstī ir spēkā kopš 60.gadiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
