Kā teikts žurnāla publikācijā, patlaban amerikāņi mēģina noteikt, vai šī nauda netiek izmantota partizānu kara finansēšanai Irākā un bijušā režīma piekritēju atbalstīšanai.
Uz "Sīrijas pēdām" amerikāņi nokļuva pirms vairākiem mēnešiem. Jau maijā ASV valsts sekretārs Kolins Pauels, tiekoties ar Sīrijas prezidentu Bašaru Asadu, privātā sarunā lūdza viņu izskatīt šo jautājumu. Vēlāk Sīrijas varas iestādes saņēma no ASV dosjē par divām aizdomīgām bankām un kontu numurus.
Tāpat privātā kārtā no Sīrijas tika saņemta atbilde, ka šie konti ir iesaldēti. Publiski Sīrijas līderi noliedz, ka Sadama nauda atrastos Sīrijas bankās. ASV Sīrijas rīcību kvalificē kā "nomācoši neadekvātu" un sūdzas, ka līdz šim jebkādas sarunas ar šīs valsts vadību, kas pēc tradīcijas sadarbojās ar Irāku, rit ārkārtīgi grūti.
Pirms kara Sīrija bija viena no galvenajām Irākas tirdzniecības partnerēm, kas ik gadu, pārkāpjot ANO sankcijas, iepirka Irākā lētu naftu par vienu miljardu dolāru. Sākoties operācijām Irākā, Sīrijas un ASV attiecības ievērojami pasliktinājās. Kādā no ASV kongresa likumprojektiem, kuram prezidents Džordžs Bušs sola neuzlikt veto, Sīrija tiek tieši apsūdzēta terorisma finansēšanā un mēģinājumos iegūt savā rīcībā masu iznīcināšanas ieročus, ziņo "NEWSru.com".