Foto: RIA Novosti/Scanpix
ASV prezidents Baraks Obama vēl nav pieņēmis lēmumu, vai uzbrukt Sīrijai, taču uzsvēris, ka jebkura Savienoto Valstu reakcija būšot brīdinājums, ka ķīmiskos ieročus labāk nelietot.

Tajā pašā laikā Vašingtonas atteikšanās no mēģinājumiem iegūt ANO Drošības padomes mandātu liecina, ka trieciens, visticamāk, ir neizbēgams.

ASV administrācija ir nonākusi pie secinājuma, ka par pagājušās nedēļās ķīmisko uzbrukumu Damaskas pievārtē atbildīgs ir Sīrijas prezidenta Bašara al Asada režīms, trešdien atzina Obama.

Savukārt kāda augsta ranga Baltā nama amatpersona aģentūrai AFP pavēstījusi, ka administrācija ceturtdien Kongresa vadību iepazīstinās ar slepeniem izlūkošanas datiem, kas apliecina ķīmisko ieroču izmantošanu.

Obama norādījis, ka iespējamie triecieni pret Sīrijas valdības spēkiem būšot ierobežoti un ka to mērķis nebūšot mainīt spēku līdzsvaru starp Asada režīmu un nemierniekiem, kas jau divus gadus iesaistīti asiņainā pilsoņkarā.

"Es neesmu pieņēmis lēmumu," atbildot uz sabiedriskās raidorganizācijas PBS ziņu raidījuma "NewsHour" jautājumu, vai viņš parakstījis rīkojumu par ASV armijas uzbrukumu Sīrijai, sacīja Obama.

Tomēr vienlaikus viņš norādīja, ka "tieša militāra karadarbība, iesaistīšanās Sīrijas pilsoņkarā situācijai par labu nenāks".

Atbildot uz jautājumu, kāds būtu ierobežotās militārās operācijas stratēģiskais mērķis, prezidents sacīja, ka pēc trieciena Sīrijas valdība "būs saņēmusi visai stingru mācību, ka labāk to neatkātot".

Vašingtona trešdien arī skaidri ļāva noprast, ka Lielbritānijas sagatavotais Drošības padomes rezolūcijas projekts, kas dotu ANO pilnvarojumu uzbrukumam Sīrijai ir bezcerīgs, pateicoties Krievijas iebildumiem.

"Mēs nesaskatām iespējas pavirzīties uz priekšu, ņemot vērā nepārtraukto Krievijas pretestību jebkurai jēgpilnai padomes rīcībai Sīrijas jautājumā," atzina Valsts departamenta pārstāve Mērija Hārfa. "Mēs nevaram tikt kavēti, atbildot uz Krievijas nepārtrauktajām iebildēm Apvienotajās Nācijās, un, pilnīgi atklāti, situācija ir tik nopietna, ka tā prasa reakciju."

Tikmēr politiskā stīvēšanās Londonā izsauc šaubas, ka Lielbritānija šoreiz pievienosies ASV militārajām operācijām pret Sīriju, ja tās sākies jau šonedēļ.

Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kemerons, sastopieties ar parlamentāriešu pretestību, bijis spiests paziņot, ka viņš nedos rīkojumu uzsākt militārās operācijas, kamēr nebūs publicēts ANO inspektoru ziņojums.

Savukārt ANO paziņojusi, ka tās inspektoriem Sīrijā darba pabeigšanai nepieciešamas vēl divas dienas, taču kad tiks publicēts viņu ziņojums par ķīmisko ieroču lietošanu nav zināms.

Paredzēts, ka Kemerons jau ceturtdien izklāstīs savus apsvērumus parlamentam, mēģinot likumdevējus pārliecināt par nepieciešamību dot pilnvarojumu armijai iesaistīties pret Sīriju vērstajos triecienos, taču ņemot vērā deputātu vairākuma šaubas, domājams, šajā jautājumā būs nepieciešams otrs balsojums, kas varētu notikt nākamās nedēļas sākumā.

Baltā nama pārstāvji pagaidām nevarēja pateikt, vai ASV gaidīs uz britiem, lai uzsāktu militārās operācijas.

Tikmēr Sīrijas kaimiņvalstis jau sākušas gatavoties iespējamajai karadarbībai. Izraēla izsludinājusi daļēju mobilizāciju, un arī Turcijas bruņotie spēki atrodas trauksmes stāvoklī.

Reaģējot uz iespējamo rietumvalstu uzbrukumu Sīrijai, Irānas augstākais līderis ajatolla Ali Hamenei paziņojis, ka Tuvo Austrumu `"reģions līdzinās pulvera pagrabam".

Savukārt naftas cena Ņujorkas biržā sasniegusi augstāko līmeni pēdējo divu gadu laikā - 112,24 dolārus par barelu.

Tajā pašā laikā Krievija, kas, izmantojot savas veto tiesības, ANO Drošības padomē jau bloķējusi trīs rezolūcijas Sīrijas jautājumā, trešdien no Latākijas evakuējusi vairāk nekā 100 savu pilsoņu.

Tikmēr vietējie iedzīvotāji un avoti sīriešu opozīcijā vēsta, ka Asada spēki, šķiet, evakuējuši armijas un citu drošības spēku štābu mītnes Damaskas centrā.

Galvaspilsētas apkārtnē izvietotās armijas vienības konfiscējos smago automašīnu piekabes, acīmredzot, lai pārvestu uz citām pozīcijām smago bruņojumu.

Bruņutehnikas un autofurgonu kolonnas redzētas pametam Damaskas starptautiskās lidostas apkārtni, kur atrodas trīs militārās bāzes, aģentūrai "Reuters" telefoniski pavēstījis kāds opozīcijas aktīvists. Viņš piebildis, ka lidostā izslēgtas visas gaismas un tā grimstot tumsā.

Savukārt Latākijas ostā karakuģi tiekot pietauvoti blakus tirdzniecības kuģiem vai pie piestātnēm, kas paredzētas civiliem mērķiem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!