Ja Turcija izšķirsies par sauszemes operācijas sākšanu Sīrijā, Krievija aizsargās Sīrijas kurdu kaujiniekus, paziņojis "de facto" autonomās Sīrijas Kurdistānas Maskavas pārstāvniecības vadītājs Rodi Osmans, brīdinot, ka šāds Turcijas solis novedīs pie "liela kara".
"Mēs šos draudus uztveram ļoti nopietni, jo Turcijā valdošā partija ir kara partija," sacīja Sīrijas kurdu pārstāvis. "Ja būs iebrukums, Krievija atbildēs. Runa nav tikai par kurdiem, viņi aizstāvēs Sīrijas teritoriālo suverenitāti."
"Mēs turpinām atbrīvot mūsu teritoriju, un tas notiktu ātrāk, ja nebūtu Turcijas darbību," viņš piebilda.
Krievija atzīst, ka tā cenšas militāri palīdzēt Sīrijas kurdiem, turklāt Krievijas Federālā Drošības dienesta bijušais vadītājs Nikolajs Kovaļovs brīdinājis - Krievijas iznīcinātāji bombardēs Turcijas karaspēku, ja tas ienāks Sīrijas teritorijā.
Krievijas Ārlietu ministrijas preses sekretāre Marija Zaharova sacījusi, ka jebkura ārvalstu intervence Sīrijā būtu "nelegāla" un Krievijas atbilde būs atkarīga no situācijas.
Pateicoties Krievijas uzlidojumiem, no Sīrijas ziemeļiem veiksmīgi tiek padzīti Turcijas atbalstītie nemiernieki, viņa ceturtdien sacīja iknedēļas preses konferencē.
Sīrijas kurdi šobrīd valsts ziemeļos kontrolē divus apgabalus, kurus nošķir aptuveni 100 kilometru plata josla, kas atrodas džihādistu grupējuma "Daesh" ("Islāma valsts") un citu nemiernieku formējumu kontrolē. Kā skaidroja Krievijas neatkarīgais militārais analītiķis Andrejs Lavrovs, kurdi gribētu abus apgabalus apvienot.
"Tas ir Sīrijas kurdu sapnis un Turcijas ļaunākais murgs," uzsvēra eksperts.
Sīrijas kurdi ir arī nozīmīgākais un efektīvākais ASV sabiedrotais to cīņā pret "Daesh".
Pilsoņkarš, kas Sīrijā notiek kopš 2011. gada, sadrumstalojies daudzās frontēs starp kurdu spēkiem, mērenajiem un radikālajiem sunnītu nemierniekiem, valdības karaspēku. Karā dzīvību zaudējuši jau vairāk nekā 260 000 cilvēku.
Turcijas armija kopš sestdienas apšauda kurdu kaujinieku pozīcijas Sīrijas ziemeļos. Ankara gan taisnojas, ka tā esot "atbildes uguns".
Turcijas arvien pieaugošais naidīgums pret Sīrijas kurdu kaujiniekiem apdraud centienus pastiprināt kampaņu pret "Daesh" un rada spriedzi Vašingtonas un Ankaras attiecībās, atsaucoties uz ASV amatpersonu teikto, pagājušajā nedēļā ziņoja laikraksts "Wall Street Journal".
Maskavā 10. februārī nevalstiskas organizācijas statusā tika atklāta "de facto" autonomās Sīrijas Kurdistānas - Sīrijas lielākās mazākumtautības dzimtenes - pārstāvniecība.
Kurdu kontrolētajos apvidos Sīrijas ziemeļos un ziemeļaustrumos vēl 2013. gada novembrī tika izveidota autonoma pārvalde. Sīrijas Kurdistāna tiek dēvēta arī par Rietumu Kurdistānu vai Rožavu, kas kurdu valodā nozīmē "rietumi".
Sīrijas kurdi arī paziņojuši par plāniem atvērt pārstāvniecības Parīzē un Vašingtonā.
Etniskā Kurdistāna aptver apvidus četrās valstīs - Sīrijā, Turcijā, Irākā un Irānā. Kurdu spēki gadu desmitiem ilgi centušies izveidot neatkarīgu Kurdistānas valsti.
