Sīrijā un Irākā karojošie džihādisti svētdien paziņoja par "kalifāta" izveidošanu.
Tīmeklī ievietotā audiovēstījumā džihādistu grupējums "Islāma valsts Irākā un Levantē" (ISIL) savu līderi Abu Bakru al Bagdadi pasludinājis par "kalifu" un "musulmaņu līderi it visur".
"Sanāca islāma valsts šūra [t.i., padome] un sprieda par šo jautājumu [par kalifātu]. Islāma valsts nolēma izveidot islāma kalifātu un musulmaņu valstij iecēla kalifu," sacīja ISIL preses pārstāvis Abu Muhameds al Adnani.
"Džihādistu garīdznieks Bagdadi iecelts par musulmaņu kalifu. [Bagdadi] ir pieņēmis šo kalpošanu un līdz ar to ir kļuvis par musulmaņu līderi it visur."
Vārdi "Irāka" un "Levante" netiks lietoti islāma valsts nosaukumā oficiālajos dokumentos, sacīja Adnani, raksturojot kalifātu kā "sapni visu musulmaņu sirdīs" un "visu džihādistu cerību".
Kopš pravieša Muhameda nāves kalifs bijis "ticīgo princis" jeb emīrs.
Kalifāts piedzīvoja zelta laikmetu Omejādu impērijā no 661. līdz 750.gadam, kā arī Abasīdu varas laikos no 750. līdz 1517.gadam. Pēc Osmaņu impērijas sabrukuma kalifāts 1924.gadā tika likvidēts.
ISIL ir viens no aktīvākajiem un labāk organizētajiem nemiernieku grupējumiem Sīrijā, turklāt pēdējā laikā tas izvērsis plašas operācijas Irākā.
ISIL džihādistu plašā ofensīva Irākā, kur viņiem izdevies sagrābt smago bruņojumu, arī ASV ražotu, nostiprinājis viņu pašapziņu arī Sīrijā, skaidro sīriešu aktīvisti.
ISIL kaujinieki kopš jūnija sākuma savā kontrolē sagrābuši plašas teritorijas piecās Irākas provincēs un nonākuši nepilnu 100 kilometru attālumā no Bagdādes.
ISIL vēlas plašās teritorijās Irākā un Sīrijā izveidot valsti, kas dzīvotu atbilstoši sunnītu viduslaiku paražām.
Sīrijā ISIL nesaskaņas ar pārējiem nemiernieku grupējumiem kopš janvāra pāraugušas atklātā karadarbībā.
