Krievijas spēku pulcēšanās netālu no Ukrainas robežām, situācija Baltkrievijā un Aleksandra Lukašenko izvērstais hibrīdkarš pret kaimiņvalstu robežām, kā arī gāzes krīze un citi faktori kopumā veido drūmu drošības situāciju un iebrukums Ukrainā ir iespējams, intervijā portālam "Delfi" atzina Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba.
Kuleba šonedēļ piedalīsies NATO valstu ārlietu ministru sanāksmē, kas 30. novembrī un 1. decembrī norisināsies Rīgā. Augstā līmeņa pasākums notiek laikā, kad Polija, Lietuva un Latvija saskaras ar, kā uzskata Eiropas Savienībā, Baltkrievijas režīma organizētu hibrīdoperāciju, pludinot trešo valstu migrantus pāri šo zemju robežām.
Ne mazāk bažas izraisa satraucošas ziņas, ka Krievija pie Ukrainas robežām pulcina karaspēku un netiek izslēgta versija, ka Kremlī tiek apsvērta iespēja uzbrukt kaimiņvalstij. Ukrainas izlūki lēš, ka pretinieks potenciālo uzbrukumu varētu sākt nākamā gada janvārī vai februārī.
Portālam "Delfi" bija iespēja attālināti parunāt ar Kulebu par šiem un citiem jautājumiem vēl pirms viņa ierašanās uz samitu Rīgā. Ministrs pauž bažas par drošības situāciju, kā arī aicina ES un NATO galvaspilsētās pārstāt uz Kijevu raudzīties caur savu attiecību ar Krieviju prizmu. Vairāk lasiet intervijā.
Kas notiek pie Ukrainas robežām, vai izskanējušās bažas par iespējamu Krievijas iebrukumu ir pamatotas?
Mums šī aina ir jāskatās plašākā kontekstā. Lai saprastu notiekošā loģiku, nepietiek ņemt vērā tikai situāciju pie robežas.
Pirmkārt, mēs redzam spēcīgu Krievijas militāro klātbūtni gar Ukrainas robežu. Mēs neredzam, ka viņi jau veidotu uzbrukuma formācijas, bet ir liels Krievijas karavīru skaits pie robežas, okupētajās teritorijās Donbasā un Krimā, kā arī daudz militārā ekipējuma, kas nav paredzēts aizsardzībai. Tostarp arī raķetes un radiosakarus bloķējošās iekārtas.
