Situācija Krievijas Ingušijas republikā aizvien kļūst aizvien nestabilāka, ko izraisa kaujinieku uzbrukumu pastiprināšanās un apsūdzības pret drošības spēkiem vietējo iedzīvotāju nolaupīšanā.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Vietējie žurnālisti atzīst, ka Ingušija ir uz kara robežas.

Ingušijas lielākajā pilsētā Nazraņā šonedēļ aptuveni 200 cilvēki protestēja pret drošības iestāžu saistību ar šonedēļ notikušu divu brāļu pazušanu.

Krievijas valsts televīzijas demonstrētajos kadros bija redzams, ka vietējā milicija atklāj uguni no automātiem virs protestētāju galvām. Vietējie mediji ziņo, ka apšaudē ievainoti vismaz divi cilvēki.

Demonstranti izklīda tikai naktī, kad viņiem solīja, ka pazudušie vīrieši tiks atrasti.

Republikas prezidents Murats Zjazikovs vēlāk paziņoja, ka abi brāļi atrasti kalnos kara plosītajā kaimiņu republikā Čečenijā.

"Tas ir neskaidrs stāsts," viņš atzina žurnālistiem.

Tomēr daudzi iedzīvotāji uzskata, ka abi brāļi, tāpat kā vēl daudzi desmiti vietējo, ir upuri netīram karam, ko Krievijas specdienesti un armija izvērš pret kaujiniekiem Kaukāza kalnos.

Pēdējos mēnešos ievērojami pieaugusi arī kaujinieku uzbrukumu intensitāte un teju katru dienu notiek apšaudes un ceļu malā novietotu bumbu sprādzieni, kas Ingušiju Krievijas karavīriem padarījuši par tikpat bīstamu dienesta vietu kā Čečenija.

"Es domāju, ka mēs varam būtībā teikt - Ingušijā briest karš," sacīja respektablā Ziemeļkaukāza laikraksta "Kvakazkij Uzel" redaktors Grigorijs Švedovs. "Augustā vien pret drošības spēkiem notika 15 uzbrukumi."

Kaut arī inguši ir čečeniem radniecīga tauta un arī sunnītu musulmaņi, viņi nekad nav pievienojušies Čečenijas neatkarības kustībai un viņus tikpat kā nav skāruši divi postošie kari Čečenijā.

Taču pēdējos mēnešos situācija republikā, kur dzīvo aptuveni 500 000 cilvēku, ir kļuvusi nestabilāka, pastiprinoties vardarbīgām represijām no drošības spēku puses un vardarbīgai pretestībai no kaujinieku puses.

Kā vēsta cilvēktiesību organizācija "Memorial", šī gada pirmajā pusē reģistrēti 25 cilvēku nolaupīšanas gadījumi, kā arī vairākas tūlītējas nāves sodu izpildes. Par četru nolaupīto cilvēku likteni vēl joprojām nekas nav zināms.

Saspīlējumu pastiprina arī šovasar notikuši vairāku republikā dzīvojošu neingušu, ieskaitot krievu, mīklainas nāves. Šiem incidentiem bija pievērsta neparasti pastiprināta Krievijas mediju uzmanība.

Švedovs norāda, ka Krievijas spēku pretterorisma operācijās pret civiliedzīvotājiem vērstā vardarbība spiež vietējos iedzīvotājus pievienoties kaujiniekiem.

"Tas iedrošina kaujiniekus, kas sevi neuzskata par teroristiem, bet par mudžahedīniem," viņš piebilda.

Tajā pašā laikā ārkārtīgi nepopulārais Ingušijas prezidents Zjazikovs apgalvoja, ka situācija tiek kontrolēta.

"Vienkārši tiklīdz kaut kas Ingušijā notiek, tā cilvēki uzreiz vaino prezidentu," sacīja prezidents, mīklaini piebilstot par "ārējiem spēkiem" un "tehnoloģijām", kuru mērķis ir izplatīt nemierus.

Cilvēktiesību organizācijas "Memorial" pārstāvis Usams Baisajevs sacīja, ka daudzi inguši baidās, ka karš tiek mākslīgi uzkurināts kādas plašākas politiskās spēles ietvaros, iespējams, saistībā ar Krievijā gaidāmajām parlamenta un prezidenta vēlēšanām.

"Mēs saprotam, kas notika Čečenijā. Bet tas, kas notiek šeit, ir dīvaini. Ingušija ir lojāla Krievijai, tā vēlas palikt Krievijā. Šeit nav nekāda pret krieviem vērsta naida," viņš norādīja.

"Lielākā daļa ingušu domā, ka aiz tā stāv specdienesti, lai izraisītu otru Čečeniju."

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form