"Situācija tuvojas īstam karam" un "lielajā kautiņā" Baltijas valstīm nepaveiksies, Maskavā notikušā intervijā portālam "Delfi.lt" pastāstīja Kremļa politologs un Krievijas Sabiedriskās palātas biedrs Sergejs Markovs (attēlā).
"Netuviniet lietu karam, ja tas sāksies, tad par jums, par Latviju, Lietuvu un Igauniju neviens nemaz neatcerēsies. Un jums no tā būs ļoti slikti. Kāpēc jūs provocējat šo kautiņu," brīdina Markovs sarunā, kas notika pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina 4. decembra runas par stāvokli valstī.
Runājot par situāciju Ukrainā, Markovs neizslēdz iespēju, ka Krievija varētu atzīt savu "ierobežotu klātbūtni" Ukrainā, bet ne agrāk, kā savu "militāro klātbūtni Ukrainā atzīs amerikāņi".
Par Putina uzticības personu dēvētais Politisko pētījumu centra direktors intervijas laikā pauž Krievijas prezidenta runas vēstījumam atbilstošu viedokli, norādot, ka ASV valdība vēlas panākt valsts apvērsumu Krievijā, kas Vašingtonai nepieciešams, lai "pārstartētu savu dominēšanu pasaulē".
Pret Krieviju vērstās ekonomiskās sankcijas ir "maz saistītas ar Ukrainu", uzskata politologs, norādot, ka "ASV agresīvās darbības pret Krieviju" gatavotas jau pirms tam. Tas sākās jau pagājušā gada vasarā, kad Krievija neļāva gāzt Sīrijas līderi Bašaru al Asadu un sākt militāro intervenci Tuvo Austrumu valstī, kā arī tāpēc, ka Krievija "uzdrošinājās sniegt patvērumu Edvardam Snoudenam", norāda Markovs.
Uz jautājumu, vai Krievijas vadība vispār nepieļauj iespēju, ka cilvēki Ukrainā patiesi izgāja ielās, jo vēlas pārmaiņas, politologs atbild strikti. "Protams, ka nē, mēs taču neesam traki. Esmu Ukrainas speciālists, nodarbojos ar to 15 gadus, un pateikt, ka viņi paši izgāja - tās visas ir pasaciņas muļķīšiem. Ja jūs esat muļķītis vai nelietis, jūs tam ticēsiet," uzsver Markovs, papildinot, ka protesti tomēr arī bija, tikai tie nebija vērsti tieši pret Ukrainas prezidentu Viktoru Janukoviču, bet pret visu oligarhu varu.
Otrs nemieru faktors bijis protests, ko organizēja opozīcija, saprotot, ka demokrātisku vēlēšanu ceļā pie varas nekad netiks. "Prorietumnieciskie, pretkrieviskie spēki pie varas varēja tikt tikai ar valsts apvērsuma palīdzību. Tāpēc arī tika realizēts šis valsts apvērsums," pārliecināts Kremļa politologs.
Situāciju Ukrainas austrumos Markovs salīdzina ar pilsoņu karu Spānijā pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados - karot pret "fašistisko huntu" dodas "brīvprātīgie no visas pasaules".
"Katram antifašistiski noskaņotam cilvēkam ir pienākums pretoties Kijevas huntas veiktajam genocīdam Donbasā. Saprotams, ka visvairāk viņu [brīvprātīgie] brauc no Krievijas," pamato Kremļa politikas pārstāvis.
Putina politologs noliedz, ka Ukrainā būtu Krievijas armija un tehnika, akcentējot, ka tam "nav neviena dokumentāla pierādījuma", tikmēr brīvprātīgo vēlme doties karot uz Ukrainu esot milzīga.
"Un uz šo brīdi tur ir izveidota sava armija, aptuveni 30 000 cilvēku. Priekš kam tur Krievijas armiju?" viņš jautā. "Kas attiecas uz tehniku, tad praktiski visa sagrābta no Ukrainas armijas noliktavām," apgalvo Markovs. "Es domāju, ka vēl kāda neliela palīdzība ir no tā sauktajiem brīvprātīgajiem-brīvdienniekiem," turpina politologs stāstot, ka "papildu palīdzība", viņaprāt, pienākusi divus īsus laika periodus augustā un oktobrī.
"Es domāju, ka artilērijas speciālisti palīdz, speciālisti no štābiem un izlūkošanas-diversiju grupām. Es domāju, ka Krievija atzīs kāda veida ierobežotu klātbūtni, bet darīs to ne ātrāk, kā savu militāro klātbūtni atzīs amerikāņi," intervijā klāsta Markovs.
"Vai mēs esam muļķi, lai pirmie to atzītu?" retoriski jautā politologs. "Zināms, ka pirmie tur ieradās amerikāņi. Zināms, ka Ukrainas Drošības dienesta ceturtajā stāvā vispār nelaiž ukraiņu militāristus. Tas ir pilnībā amerikāņiem," pārliecināts Kremļa politologs.
"Es domāju, ka pareizi ir runāt par to, ka abas puses realizē masveida, bet ierobežotu militāro līdzdalību. Te principiāla atšķirība ir tajā, ka Krievija palīdz fašistiskā terora upuriem, bet NATO palīdz genocīda un terora organizatoriem," stāsta Maskavas politikas pārstāvis.
Markovs noliedz, ka būtu "propagandas kara kareivis", kā viņu reiz ir nosaucis bijušais Zviedrijas sūtnis Krievijā. "Es esmu Vladimira Putina atbalstītājs, Putina uzticības persona, dažādos formātos piedalos viņa komandā. Bet tas taču nenozīmē, ka esmu propagandists. Esmu intelektuālis un eksperts, kuram ir kaut kāda pozīcija," skaidro Markovs, piebilstot, ka Krievija piedzīvo propagandas uzbrukumu.
"Baltijas jūra ir izrādījusies visrusofobākā," stāsta kungs. "Atslēgas valstis - Zviedrija, Polija, Lietuva, Latvija un Igaunija - ir acīmredzami rusofobas valstis. Ir trīs demokrātiskas zemes -Zviedrija, Polija, Lietuva. Un divas nedemokrātiskas, kur krieviem ir nepilsoņa statuss," savu skatījumu skaidro Markovs.
Krievi "pilnā mērā nedemokrātiskajā" Latvijā un Igaunijā ir "otrās šķiras cilvēki", viņš turpina. "Un to viņi grib izdarīt arī Ukrainā. Un viņu rīcība ir bezatbildīga kā sīku huligānu uzvedība, kuru dēļ var sākties liels kautiņš. Un ja sāksies liels kautiņš, Krievijas un NATO karš ar ieroču izmantošanu, tad no Baltijas valstīm, iespējams, tukša vieta pāri nepaliks," brīdina Putina politikas pārstāvis.
Politologs pauž pārliecību, ka pret Krieviju jau ir sākts hibrīdkarš un pieļauj, ka var sākties arī īsts karš. "Bez tam, situācija tuvojas īstam karam. Un es kā eksperts un intelektuālis brīdinu par to. Netuvieniet lietu karam, ja tas sāksies, tad par jums, par Latviju, Lietuvu un Igauniju neviens nemaz neatcerēsies. Un jums no tā būs ļoti slikti. Kāpēc jūs provocējat šo kautiņu? Baltijas politika ir provokatīva," uzskata Markovs.
