Foto: Reuters/Scanpix/LETA
Indonēzijas Bali salā izvirdušais Aguna vulkāns pērn novembrī krietni izjauca daudzu atpūtnieku plānus, liekot pārcelt vai atcelt lidojumus uz tūristu iecienīto salu. Vulkāna draudi indonēziešiem nav nekas jauns – no 139 aktīviem vulkāniem zinātnieki un valsts drošības dienesti īpaši piesardzīgi vēro 18, ap kuriem novērota augsta seismiskā aktivitāte, izmaiņas zemes reljefā vai gāzu noplūde. Turklāt globāli šādas parādības tiek novērotas gandrīz katru nedēļu, taču ir vairāki vulkāni, kuri zinātniekus satrauc vairāk nekā citi.

Lielākā seismiskā aktivitāte pasaulē fiksēta tā dēvētajā Klusā okeāna Uguns gredzenā, kur tiekas vairākas tektoniskās plātnes. Citas plātņu aktīvās saskarsmes vietas atrodas iekšzemē. Patlaban lielākā vulkānu aktivitāte ietver gan mierīgu lavas izplūšanu, gan vidēja izmēra eksplozijas, kuras gan ir niecīgas, salīdzinot ar lielākajām, kuras spējušas iznīcināt pat vietējas komūnas vai pat visas zemeslodes klimatu.

Tikmēr fiksētās vēstures lielākais vulkāna izvirdums notika Indonēzijas Tamboras kalnā 1895. gadā, un lieli izvirdumi ir ārkārtīgi reti. Tomēr vulkānu radīts apdraudējums ir aktuāls – aptuveni 29 miljoni cilvēku dzīvo 10 kilometru attālumā ap aktīviem vulkāniem, bet ap 800 miljoniem dzīvo 100 kilometru attālumā. Vairums jeb ap 90% no viņiem dzīvo Filipīnās, Japānā, Meksikā un Etiopijā. Tāpat augsts risks ir visu to nelielo salu iedzīvotājiem, kuras pašas reiz radušās vulkānu eksplozijas rezultātā.

Piedāvājam iepazīties ar sešiem vulkāniem, kuriem, kā norāda medijs "Popular Science", zinātnieki pašlaik pievērsuši vislielāko uzmanību:


Foto: Reuters/Scanpix/LETA

Par vulkānu-slepkavu dēvētais Merapi ir viens no bīstamākajiem Indonēzijā. Tas bieži izvirst, un gandrīz ikreiz ir arī bojāgājušie, jo tā nogāzes ir biezi apdzīvotas. Zināms, ka vulkāns ir aktīvs vismaz kopš 1548. gada. 1930. gadā izvirdumā bojā gāja ap 1300 cilvēku, 1994. gadā – vairāk nekā 60, 2006. gadā – divi, bet 2010. gadā – 194.

Gandrīz 3000 metru augstais Merapi vulkāns pēdējā gadsimta laikā ir prasījis jau daudzu cilvēku dzīvības. Vulkāna izvirduma laikā 2006. gadā gāja bojā divi cilvēki, 1994. gadā – vairāk nekā 60, taču lielākais upuru skaits bija 353, ziņoja "Jakarta Post". Lai gan vulkāna trakošana gadu laikā spiedusi pārcelties desmitiem tūkstošu iedzīvotāju, daudzi pārceļas netālu vai pēc laika atgriežas. Par vietējo iedzīvotāju sadzīvošanu ar Merapi vulkānu liecina arī tradīcija tam ikgadēji nest ziedojumus, lai nomierinātu kalna "dusmas".

Lai gan ģeologiem šobrīd nav pamata uzskatīt, ka vulkāns tuvākajā laikā īpaši aktivizēsies, nav arī nekādu pazīmju, ka tas drīzumā varētu norimt.

Foto: AFP/Scanpix/LETA

Kirišima ir populārs vietējo aktīvo tūristu galamērķis Japānā, bet nevar lepoties ar pasaules slavu vulkānu vidū. Kirišimu veido vulkānu grupa, kuras senākie izvirdumi fiksēti 742. gadā.

Ļoti spēcīgi izvirdumi te fiksēti 788., 1716. un 1717. gadā. Savukārt 2011. gadā no grupas Šinmoedakes krātera zinātnieki novēroja pēdējo gadu spēcīgāko izvirdumu. No Kirišimas pacēlās baltu pelnu mākonis vairāk nekā 200 metru augstumā, un lai gan pelni ir savākti, zinātnieki trauksmes līmeni varasiestādēm vēl nav ļāvuši samazināt.

Šinmoedakes tolaik vēl mierīgajā un neaktīvajā krāterī uzņemti 1967. gadā iznākušās aģenta 007 Džeimsa Bonda sērijas filma "Tu dzīvo tikai divreiz".

Foto: Vida Press

Kopš cilvēku apmešanās Islandē Orafajokuls izvirdis divreiz 1362. gadā un 1727. gadā.

Abas reizes izvirdumiem sekoja plūdi, kurus izraisīja strauja ledāju kušana. Patlaban zinātnieki fiksējuši vulkāna pamošanos, par ko liecina ledus slāņa samazināšanās krātera iekšienē, ko izraisa karstuma palielināšanās. Īpaša ledus sakrišanās esot novērota pērn augustā un novembrī.

Blakus krāterim atrodas arī populārs tūristu galamērķis – 2119 metrus augstā Islandes augstākā virsotne Kvadnadalshnjugirs.

Foto: AP/Scanpix/LETA

Vietējo iedzīvotāju par "Popo" dēvētais Popocatepetls ir Meksikā aktīvākais vulkāns, kurš atrodas tikai 70 kilometru attālumā no vienas no pasaulē lielākajām aglomerācijām - Mehiko un tās piepilsētām.

Vulkāna pēdējais izvirdums sākās 2005. gadā (atkārtoti aktīvs pēc aptuveni 50 gadu pauzes tas kļuva jau 1994. gadā) un joprojām nav beidzies. Visu šo laiku no tā krātera paceļas pelnu mutuļi, un izplūst lavas straumes.

Acteki vulkānu dēvējuši par smēķējošo klanu, tomēr pretēji mierīga pīpētāja tēlam tas vairākus gadsimtus pirms eiropiešu ierašanās regulāri postījis indiāņu ciemus un pat esot apracis veselas piramīdas.

Foto: AFP/Scanpix/LETA

Vilarikas vulkāns Čīlē ir viens no retajiem pasaulē, kura krāterī ir aktīvs lavas ezers. Pēdējos gados, un jo īpaši 2017. gada nogalē tajā reģistrēta īpaši augsta aktivitāte, tostarp līdz pat 150 metrus augstas lavas strūklakas.

Tikai pirms dažiem gadiem Čīlē sarkano trauksmi izsludināja Kalbuko vulkāna dēļ, kura izmestie pelni pārklāja virkni apdzīvotu vietu un pat izolēja nomaļākus ciemus.

Foto: Reuters/Scanpix/LETA

Kīlauea neatrodas kontinentālajā ASV daļā, bet gan vulkāniskajās Havaju salās. Atšķirībā no citiem šajā sarakstā minētajiem vulkāniem, tā krāteris atrodas salīdzinoši zemu, taču tas ir ārkārtīgi aktīvs.

No tā nepārtraukti izplūdusi lava jau vairāk nekā 35 gadus, pirms trim gadiem radot trauksmi Pahoa ciemā, kad pēkšņi atsevišķa lavas straume sāka plūst tā virzienā. Lai gan varasiestādes centās ierobežot tās plūdumu un novirzīt lavu uz okeānu, rokot grāvjus un būvējot vaļņus, karstajai masai izdevās savā ceļā iznīcināt vairākas mājas, kā arī pārraut augstsprieguma līniju.

Vienlaikus Kīlauea amerikāņu iecienīto brīvdienu pavadīšanas vietu papildina ar retu iespēju no tūrisstu kuģīšiem apskatīt klātienē lavas ieplūšanu okeāna ūdenī.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!