Ap 50 eiroskeptiķu organizācijas no Eiropas valstīm, tostarp Latvijas, uzskata, ka Eiropas Savienības (ES) kandidātvalstīs notikušie referendumi nav bijuši godīgi un ES konstitūcijas projekts vērsts uz federālas savienības izveidošanu.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Latvijas eiroskeptiķu organizācijas "Kustība par neatkarību" priekšsēdētājs Normunds Grostiņš, kurš pagājušās nedēļas nogalē Briselē piedalījās eiroskeptiķu organizāciju sanāksmē, trešdien pavēstīja sanāksmē pieņemto kopīgo nostāju, ka eiroreferendumi kandidātvalstīs nav bijuši godīgi, jo eirooptimistiem un eiroskeptiķiem nav bijušas vienādas iespējas izklāstīt savus argumentus.

Grostiņš pauda, ka eiroskeptiķiem un eirooptimistiem nav bijis līdzvērtīgs finansējums, nav darbojusies kāda neitrāla institūcija, kas novērotu, lai visām pusēm būtu piešķirts vienāds raidlaiks radio un televīzijā, kā arī medijiem nav bijis "vienots godīguma standarts" viedokļu atspoguļošanā.

Izvērtējot ES konstitucionālā līguma projektu, eiroskeptiķi secinājuši, ka tas "no jauna nodibina ES, jo konstitūcija nav tas pats, kas līgums". Grostiņš pauda eiroskeptiķu organizāciju viedokli, ka ES konstitūcijas projektā ES likumiem noteiks augstāks spēks par nacionālajiem likumiem, līdz ar to tās ir "beigas nacionālajai politiskajai neatkarībai".

Viņš norādīja, ka tādējādi ES dalībvalstis var kļūt par "kaut ko līdzīgu kā ASV štati. Faktiski - autonoma, federāla zeme".

Grostiņš arī stāstīja, ka ES lēmumus ar vairākumu varēs pieņemt 13 valstis no visām 25 dalībvalstīm, jo ES lēmumu var pieņemt, ja tiek pārstāvēti 60% no iedzīvotāju skaita. Viņš atzīmēja, ka Vācijai, Francijai, Itālijai un Lielbritānijai ir 40% balsu "spēka", līdz ar to lielās valstis iegūs aizvien lielāku ietekmi, bet "mūsu ietekme proporcionāli samazināsies".

Eiroskeptiķi arī secinājuši, ka ES konstitūcijas projektā vienprātīgā balsošana 23 jomās nomainīta pret vairākuma balsošanu, savukārt Eiropas Parlaments iegūst likumdošanas spēku vēl 44 jomās.

"Lai arī mūsu valstsvīri priecājas, ka tiks iegūts balsstiesīgs komisārs katrai valstij, ES konstitucionālā struktūra būvēta uz to, lai lielās valstis izdarītu to, ko uzskata par vajadzīgu," bija pārliecināts Grostiņš.

Tāpat arī eiroskeptiķu organizācijas vienojušās aicināt veikt referendumus par ES konstitucionālā līguma projektu, taču "referendumam jēga ir tikai tad, ja tas notiek godīgi".

Latvijā referendums par pievienošanos ES notika 20.septembrī, savukārt par ES konstitūcijas projektu diskusijas līdz decembrim notiks starpvaldību konferencē, kur pulcējas ES uzaicināto un dalībvalstu un valdību vadītāji.

ES paredz uzņemt Latviju, Lietuvu, Igauniju, Poliju, Čehiju, Slovākiju, Slovēniju, Kipru, Maltu un Ungāriju kā pilntiesīgas ES dalībvalstis 2004.gada 1.maijā.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form