Starptautiskās Krimināltiesas (SKT) Hāgā izdotais Krievijas diktatora Vladimira Putina aresta orderis ir spēkā uz visu mūžu, intervijā raidsabiedrībai BBC atklājis SKT galvenais prokurors Karims Hans.
SKT piektdien, 17. martā, paziņoja par Krievijas prezidenta Putina un Krievijas bērnu tiesībsardzes Marijas Ļvovas-Belovas (abi attēlā) aresta ordera izdošanu saistībā ar ukraiņu bērnu deportācijām pēc pilna mēroga iebrukuma Ukrainā.
"Cilvēkiem, lai kur viņi atrastos, ir jāsaprot, ka pastāv likums un ka līdz ar varu nāk arī atbildība. Kara noziegumiem nav noilguma," sacīja Hans, piebilstot, ka tiem, kas uzskata, ka "pa dienu var izdarīt kara noziegumu un naktī mierīgi gulēt, varbūt ir vērts pievērsties vēsturei".
Aresta orderi var atsaukt tikai tad, ja Putins tiks tiesāts un tiesneši lietu slēgs, viņš paskaidro.
Hans stāsta, ka sākotnēji tiesa apsvērusi iespēju informāciju par izdotajiem arestiem paturēt slepenībā, taču nolēma to publiskot, lai mēģinātu atturēt okupantus no jaunu noziegumu pastrādāšanas.
"Ar bērniem nedrīkst apieties kā ar kara trofejām, viņus nedrīkst deportēt. Ar šāda veida noziegumiem nevajag būt juristam, jābūt cilvēkam, lai saprastu, cik tie ir briesmīgi," pauž Hans.
Kijiva iepriekš ir ziņojusi, ka okupanti deportējuši 16 000 Ukrainas bērnu, bet starptautiskie izmeklētāji 2023. gada februārī lēsa, ka tie ir aptuveni 6000 bērnu.
Krievija saistībā ar SKT izdoto Putina aresta orderi ir ierosinājusi krimināllietu pret SKT amatpersonām. Savukārt Krievijas Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieks un bijušais Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs SKT piedraudēja ar raķešu triecienu.
Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās agrā 2022. gada 24. februāra rītā. Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas "denacifikāciju".
Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem. Okupantu zvērības masveidā sāka nākt gaismā pēc tam, kad ukraiņi viņus padzina no Kijivas apkārtnes, piemēram, Bučas.
Krievijas attieksmi pret ukraiņiem, tostarp nogalinot un veidojot filtrācijas nometnes, raksturo šis "fašisma manifests", ko publicēja Kremļa propagandas ziņu aģentūra "RIA Novosti".
Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un aizsāka karu Ukrainas austrumos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
