Referendumā 97,5% dalībnieku atbalstīja ierosinātās izmaiņas konstitūcijā, tomēr referendumā piedalījās tikai 27,25% no visiem Slovākijas vēlētājiem, ziņoja Slovākijas Statistikas birojs un Vēlēšanu komiteja.
Slovākijā, lai referendums tiktu atzīts par notikušu un tā iznākums par tiesiski saistošu, tajā jāpiedalās vairāk nekā 50% vēlētāju.
Referendumu atbalstīja opozīcija, bet valdības atbalstītāji to lielākoties boikotēja.
Slovākijas prezidente Zuzana Čaputova nolēma sarīkot referendumu pagājušajā gadā, kad trīs opozīcijas partijas savāca vairāk nekā 350 000 parakstu, kas nepieciešami referenduma ierosināšanai.
Slovākijas konstitūcija neparedz pirmstermiņa vēlēšanu iespēju. Referendums būtu mainījis konstitūciju, atļaujot pirmstermiņa vēlēšanas, ja šādu vēlēšanu organizēšanu atbalsta parlaments vai arī tās atbalstītas referendumā.
Kārtējās Slovākijas parlamenta vēlēšanas paredzētas 2024. gadā.
Vienīgais referendums, kas Slovākijā atzīts par notikušu, ir tautas nobalsošana par iestāšanos Eiropas Savienībā (ES). Visi pārējie referendumi ir izgāzušies vēlētāju zemās aktivitātes dēļ.
Slovākijā vēlēšanas var notikt agrāk nekā 2024. gada februārī, ja parlaments tomēr nolemj mainīt konstitūciju.
Lēmums rīkot referendumu tika pieņemts pirms Slovākijas premjerministrs Eduards Hegers, kura vadītā centriski labējā mazākuma valdība decembrī neizturēja parlamenta uzticības balsojumu.
Čaputova deva parlamentam laiku līdz janvāra beigām, lai padarītu pirmstermiņa vēlēšanas iespējamas. Prezidente lūdza Hegera valdību turpināt darbu pagaidu valdības statusā.
Ja partijas neiekļausies prezidenta termiņā, Čaputova izraudzīsies jaunu premjeru, kas izveidos jaunu valdību.
Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka opozīcijai būtu labas izredzes uzvarēt, ja vēlēšanas tiktu noorganizētas drīz.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
