Šāda mēroga vardarbība Ziemeļīrijā nav pieredzēta vairākus gadus. Skaidrojam nemieru iemeslus un to potenciālās sekas.
Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) docents un Latvijas Ārpolitikas institūta vecākais pētnieks Māris Andžāns portālam "Delfi" skaidroja, ka šobrīd ir pāragri spriest par grautiņu nopietnību, jo to iemesli ir kompleksi. "Pagaidām nav pamata domāt, ka tas [nemieri] varētu fundamentāli apdraudēt "Lielās piektdienas" miera līgumu. Tomēr situācijas saasināšanos nevar izslēgt," norādīja Andžāns.
Smagā vēsture
Ziemeļīrija jau vēsturiski bijusi problēmu nomocīta Lielbritānijas daļa. Pagājušajā gadsimtā aptuveni 30 gadus vardarbīgā ceļā attiecības kārtoja diametrāli pretēji noskaņotās teritorijas kopienas – unionisti un nacionālisti. Unionisti vēlējās, lai Ziemeļīrija ir daļa no Apvienotās Karalistes. Savukārt nacionālisti pieprasīja Ziemeļīrijas iekļaušanu Īrijas sastāvā.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Abonē un lasi vairāk:
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
