Šodien Slovākijas galvaspilsētā notiek ASV prezidenta Džordža Buša tikšanās ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Tiek prognozēts, ka sammita laikā tiks pārrunāta virkne jautājumu.

Abās vizītes dienās Briselē Bušs pauda bažas par demokrātijas stāvokli Krievijā, liekot prognozēt, ka ceturtdien Slovākijā paredzētā ASV līdera tikšanās ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu nebūs viegla.

Tajā pašā laikā Maskava uzskata, ka ceturtdienas galotņu sanāksmes laikā, tiekoties ASV un Krievijas līderiem, uzmanība jāpievērš kopīgiem draudiem, un, šķiet, to nesatrauc iespēja, ka Bušs varētu uzdot dažus sarežģītus jautājumus par demokrātijas stāvokli Krievijā.

Putins otrdien paziņoja, ka Krievija īstenos demokrātiju atbilstoši savām īpašajām vajadzībām, kamēr ASV amatpersonas atkārtoti uzsvēra Buša paustās bažas par Kremļa saimnieka pieeju šim jautājumam.

Kāda ASV amatpersona norādīja, ka Putina uzskati neatbilst "priekšstatam, kādu, runājot par demokrātiju, tai piešķir prezidents".

Bušs pirmdien vērsās pie Eiropas līderiem, aicinot atgādināt Krievijai, ka Rietumi stingri aizstāv preses brīvību un likuma varu.

Taču, kā šķiet, Putinam gatavojoties doties uz Slovākijas galvaspilsētu, Kremlis ir pārliecināts, ka jautājums par demokrātijas stāvokli Krievijā nekļūs par galotņu sanāksmes galveno tēmu.

Kāds Kremļa pārstāvis trešdien pavēstīja, ka vienīgais jautājums, kas tiks apspriests, tiekoties ASV un Krievijas līderiem, būs kopīgās bažas, proti, ārējais apdraudējums.

"Mūsu mērķis ir padarīt šo regulāro dialogu tik intensīvu, atklātu, patiesu un pragmatisku, ka mēs varētu runāt par jebko, neraizējoties, ka kaut kas varētu negatīvi ietekmēt mūsu stratēģiskās sadarbības vispārējo raksturu," runājot ar Krievijas ziņu aģentūru pārstāvjiem, teica Putina palīgs Sergejs Prihodjko.

Viņa izklāstītajā galotņu sanāksmes darbakārtībā nebija paredzēti Buša pirmdienas runā izvirzītie jautājumi un uzsvars bija likts uz drošības un tirdzniecības problēmām.

Starp citu, Bušs pirmdien arī paziņoja, ka Vašingtona atbalstīs Krievijas centienus iestāties Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO).

Tajā pašā laikā ASV valsts sekretāre Kondolīza Raisa šomēnes demonstrēja stingrāku nostāju, uzsverot, ka Krievijai jādemonstrē "uzticība demokrātijas pamatprincipiem". Viņas izteikumi tiek tulkoti kā apliecinājums tam, ka Bušs otrajā savas prezidentūras termiņā pieturēsies pie stingrākas līnijas attiecībās ar Maskavu.

Bušam no Briseles dodoties uz Maincu, kāda augsta ASV amatpersona žurnālistiem pavēstīja, ka viens no Baltijas valstu līderiem izdarījis spiedienu uz ASV prezidentu, lai viņš paustu arī baltiešu raizes par Maskavas attieksmi pret tās kaimiņvalstīm.

Arī Bušs otrdien paziņoja, ka daži Baltijas valstu līderi pauduši viņam bažas par demokrātijas virzību Krievijā un ka viņš apspriedīs šo jautājumu, šonedēļ tiekoties ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu.

Tomēr trešdien Buša padomnieks nacionālās drošības jautājumos Stīvens Hedlijs uzsvēra, ka Krievijai un Baltijas valstīm domstarpības jārisina miermīlīgā ceļā, neizmantojot piespiešanu, lai gan viņš īsti nepaskaidroja, ko viņš domājis ar piespiešanu.

Analītiķi uzskata, ka Baltijas valstis varētu tikt pieminētas plašākas diskusijas ietvaros par Krievijas centieniem realizēt savu ietekmi valstīs, kuras Maskava raksturo kā "tuvo pierobežu".

Tiek sagaidīts, ka Bušs varētu atkārtoti uzsvērt Vašingtonas atbalstu Gruzijai un Ukrainai, kuras cenšas dibināt ciešākas saites ar Rietumiem. Visticamāk, tiks skarts arī jautājums par Krievijas karaspēka izvešanu no Moldovas un Gruzijas.

Otrdien kāda ASV amatpersona arī pavēstīja, ka Putins Bušam pats esot apgalvojis, ka Krievijas tauta vēstures gaitā ir pieradusi pie stingra cara.

"Arguments, ka "manai tautai nepieciešams stingrs valdnieks - es" neatbilst tai izpratnei, kādu demokrātijai piešķir prezidents," uzsvēra amatpersona.

Rietumu novērotāji pauž arvien lielākas raizes par demokrātijas stāvokli Krievijā, norādot uz Putina lēmumu atteikties no tiešas reģionālo gubernatoru ievēlēšanas, kā arī uz tiesisko naftas kompānijas "Jukos" vajāšanu.

Tajā pašā laikā Krievijas prezidents, otrdien runājot ar slovāku žurnālistiem, pauda viedokli, ka Vašingtona, izdarot spiedienu uz Maskavu, cenšas īstenot pati savus mērķus.

"Demokrātija ir jāpielāgo šodienas Krievijas realitātēm, mūsu tradīcijām un mūsu vēsturei. Un mēs to darīsim paši," izsvēra Putins. "Mēs iebilstam pret šī jautājuma pārvēršanu par instrumentu ārpolitisko mērķu īstenošanai."

Prihodjko norādīja, ka abas puses ir rūpīgi saskaņojušas sarunu darbakārtību un ka galotņu sanāksmes programma neatspoguļos "kāda vājumu vai kāda hegemoniskās tieksmes".

"Ir ļoti svarīgi, lai tur nenotiktu zināma veida izjautāšanas krustuguns," norādīja Putina palīgs, piebilstot, ka sarunas fokusēsies uz drošības jautājumiem, uz aizliegto ieroču izplatīšanas ierobežošanu, uz pretterorisma karu un uz tirdzniecības attiecībām.

Bušs ir pakļauts zināmam iekšpolitiskam spiedienam, lai viņš asāk vērstos pret Krievijas īstenoto politiku Čečenijā, tomēr viņš Krievijas militārās akcijas šajā separātiskajā republikā uzskata par vēršanos pret "starptautisko terorismu", kas ir arī Vašingtonas ārpolitikas centrā.

Bušs no savas puses ir ieinteresēts pārliecināt Maskavu mainīt tās attieksmi Irānas un Sīrijas jautājumos. kamēr Vašingtona uzskata, ka Teherānas kodolprogrammas mērķis ir iegūt kodolieročus, Putins pagājušajā nedēļā paziņoja, ka viņš tic Irānas apgalvojumiem, ka tās mērķis ir tikai ražot elektroenerģiju un ka Krievija ir gatava turpināt Teherānai sniegt palīdzību.

Pagājušajā nedēļā Maskava arī paziņoja, ka tā gatavojas pārdot Sīrijai zenītraķešu sistēmas "Streļec", neskatoties uz ASV bažām, ka šie ieroči var nonākt teroristu rokās. Savukārt Bušs šonedēļ Sīriju raksturoja kā kaimiņvalsts Libānas "apspiedēju" un pieprasīja, lai Damaska izvestu no Libānas tur esošos 14 000 sīriešu karavīru.

Sammita laikā paredzēts arī parakstīt savstarpējo vienošanos par Krievijas no pleca palaižamo zenītraķešu sistēmu "Igla" un attbilstošo ASV sistēmu "Stinger" neizplatīšanu.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form