Divus gadus ilgstošajā karā Ukrainas austrumos ir gājuši bojā gandrīz 3000 Ukrainas karavīru, taču nesamērīgi lielu upuru daļu – gandrīz pusi – veido ar karadarbību tieši nesaistīti nāves gadījumi, vēsta portāls "Kyiv Post".
Ar šokējošajiem datiem nācis klajā Ukrainas galvenais militārais prokurors Anatolijs Matioss.
Kopš kara sākuma 2014. gadā, saskaņā ar prokuratūras datiem, gājuši bojā vismaz 2880 Ukrainas karavīru. No tiem 1294 nāves gadījumi nav tieši saistīti ar karadarbību, paziņoja Matioss.
Tā 405 karavīri miruši slimību dēļ, 112 ceļu satiksmes negadījumos, 96 alkohola un narkotiku pārdozēšanas dēļ, 148 dažādu traumu dēļ, 111 neuzmanīgi rīkojoties ar ieročiem, 40 gājuši bojā, jo ignorējuši drošības noteikumus, 121 kautiņos ar biedriem, 259 izdarījuši pašnāvības, divi – citu iemelsu dēļ.
Tikai aptuveni 20 % no karavīriem, kas nogādāti ārkārtas slimnīcā Mariupolē, ir guvuši ievainojumus kaujā, atklāja šīs ārstniecības iestādes neiroķirurgs Igors Kuriļecs. Pārējie ir vai nu saslimuši, vai guvuši ar karadarbību nesaistītas traumas.
"Kad bija kara aktīvā fāze, viņi bija aizņemti, viņi cīnījās. Tagad daudzi no viņiem vienkārši sēž un gaida. Viņiem ir daudz brīvā laika – daži sāk dzert, daži sāk kauties," neiroķirurgs pastāstīja "Kyiv Post".
Kamēr daļa ievainojumu ir viegli un līdzīgi kā civilajā dzīvē, piemēram, ja cilvēks paslīd un pakrīt vai lec ūdenī nepazīstamās vietās, daudzu citu cēlonis ir muļķīga un neuzmanīga apiešanās ar ieročiem, skaidro mediķis.
"Tas ir cilvēciskais faktors. Viņš atrod mīnu un kaut kādu iemeslu dēļ nolemj to deaktivēt. Viens deaktivē, bet vairāki skatās. Tā nu mums ir trīs vai četri ievainoti cilvēki. Vai arī, ja persona ieliek kabatā granātu un tā eksplodē," stāsta ārsts.
Liela daļa karavīru zaudēti veselības problēmu dēļ. Tas norāda uz iesaukšanas medicīnisko komisiju zemo darba kvalitāti, uzskata Matioss.
"Ciema, rajona vai kāds cits ārsts nolemj, ka Ivanam, kuram nav darba, ir jāiet dienēt, jo viņš ir vesels, pat tad, ja viņam ir tuberkulozes vai kādi citi simptomi," Matioss skaidroja intervijā Ukrainas televīzijas 5. kanālā.
Prokurors gan piekrita apgalvojumam, ka, lai izpildītu iesaukšanas plānus, komisijas ir spiestas mobilizēt zināmu skaitu cilvēku ar neatbilstošu veselību. Taču tāpat ir arī brīvprātīgie, kas apzināti melo par savu veselību, lai tiktu dienestā, viņš norāda.
"Viņi slēpj savas hroniskās problēmas, nodienē pāris mēnešus, saņem militārās licences un tad sāk teikt, ka iedzīvojušies veselības problēmās dienestā," apgalvo amatpersona.
Tāpat daudzi karavīri cieš no muguras sāpēm. "Ložu aizsargvestes ir smagas. Protams, ja persona sver 90 kilogramus, tad 20 kilogramīga aizsardzība ir paciešama. Bet, ja viņš sver 50 vai 60 kilogramus, tad viņš iedzīvojas muguras problēmās, sāpēs, trūcēs," portāls citē prokuroru.
Ukrainas Austrumos jau vairāk nekā divus gadus notiek karš starp Ukrainas spēkiem un Krievijas atbalstītajiem kaujiniekiem, kuri ieņēmuši daļu no Luhanskas un Doņeckas apgabaliem. Lai gan nu jau mēnešiem formāli spēkā ir pamiers un frontes līnija nemainās, ik dienas pienāk ziņas ar apšaudēm un bojāgājušajiem.
