Soli pa solim: Kā Krievija sagrāba Azovas jūru
Foto: DELFI/Reuters/Scanpix/LETA

Krievija nedēļas nogalē ar tankkuģi bloķēja Kerčas šaurumu, liedzot citu kuģu iekļūšanu un izkļūšanu no Azovas jūras, kurā pēc starptautiskajiem likumiem peldlīdzekļu pārvietošanos ļauts regulēt abām nelielo jūru ieskaujošajām valstīm – Ukrainai un Krievijai. Politiskajam saspīlējumam par kuģošanas brīvību šajā nelielajā, taču ekonomiski svarīgajā jūrā gan ir 15 gadus sena vēsture.

Svaigo domstarpību pamatā starp Krieviju un Ukrainu ir jūras juridiskais statuss. Krievija savulaik piespieda Ukrainu parakstīt līgumu, kas noteica, ka Azovas jūra ir Krievijas un Ukrainas iekšzemes jūra. Tas attiecīgi paredzēja, ka nelielā akvatorija nav starptautiskie ūdeņi, bet gan teritorija, kurā pārvaldi vienlīdzīgi nosaka abas valstis.

Līgums paredzēja vēl kādu vienošanos – abām valstīm bija jānosprauž jūras robeža. Tomēr šī līguma daļa tā arī nekad netika izpildīta, un kuģi visus šos gadus brīvi turpināja doties uz vienas vai otras valsts ostām, kā to nosaka starptautiskās tiesību normas.

Šo brīvību, pārkāpjot starptautisko praksi, Krievija svētdien vienpusēji pārtrauca, tās specvienībām ar spēku pārņemot trīs ukraiņu kuģus, kuri caur Kerčas šaurumu devās no Melnās jūras uz Ukrainas ostām Azovas jūrā. Skaidrojam, kā Krievija soli pa solim sagrāba kontroli pār Kerčas šaurumu, un, šķiet, nu jau pār visu jūru.

Source

www.DELFI.lv

Tags

Krievija Lasāmgabali Ukraina
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form

Komentāri
komentēt kā anonīms lietotājs
Komentējot Jūs piekrītat Lietošanas noteikumiem
Lasīt komentārus Lasīt komentārus