Somijas prezidente Tarja Halonena šonedēļ norādīja, ka attiecības starp ES un Krieviju bijušas "ļoti stabilas un ciešas", taču piebilstot, ka pamatus sadarbībai iespējams paplašināt.
Halonena izteicās, ka jūlijā ir ļoti iespējama viņas dalība G8 līderu sanāksmē Sanktpēterburgā, kuras galvenais jautājums būs enerģētisko piegāžu drošība.
Somija savas prezidentūras laikā turpinās arī tās priekšteces - Austrijas - politiku Rietumbalkānu jautājumā. Grūti risināmais Kosovas jautājums, iespējams, prasa vēl neatlaidīgāku risinājumu, izteicās Halonena.
Izceļot citu Balkānu valstu vidū Serbiju, Somijas prezidente piebilda, ka arī Belgradai ir skaidri jādemonstrē tās iespējamā "Eiropas izvēle". ES no Serbijas pieprasa "ne vairāk, taču arī ne mazāk" kā no citām reģiona valstīm, uzsvēra Halonena.
Somijas savas prezidentūras ES laikā koncentrēsies arī uz ES konstitūcijas līguma virzīšanu, šonedēļ pavēstīja Somijas vēstnieks Latvijā Peka Vuoristo.
Pēc Vuoristo vārdiem, par citām būtiskākajām prioritātēm Somija ir noteikusi ES un tās dalībvalstu konkurētspējas palielināšanu, kuras centrā būtu inovāciju politika, darbu tieslietu un ārlietu sfērā, kā arī lēmumu pieņemšanas caurskatāmības uzlabošanu.
ES valstu līderi mēneša sākumā vienojās līdz 2008.gada otrajai pusei izlemt, ko darīt ar bloka konstitūciju, kuras liktenis kļuva neskaidrs pēc negatīvā balsojuma Francijas un Nīderlandes referendumos.
Helsinki savu prezidēšanas laiku izmantos, lai uzklausītu citu ES dalībvalstu viedokļus un palīdzētu sagatavot pamatu nākamajām prezidējošajām valstīm, kurām būs jāķeras pie grūtā uzdevuma domāt, ko ar dokumentu darīt tālāk.