Somu karavīri 2. pasaules karā piedalījušies ebreju slepkavībās, pieļauj pētnieki  (171)

Pētījums, kas iesniegts Somijas Ministru prezidenta birojam, papildina līdz šim pieejamo informāciju par sistemātisku ebreju un citu civiliedzīvotāju nogalināšanu 1941. gada vasarā pēc Vācijas uzbrukuma Padomju Savienībai, informē Somijas valdības Komunikācijas departaments.

"Kaujas darbību sākumā somi nezināja par vāciešu mērķi iznīcināt ebrejus. Ļoti iespējams, ka viņi [somu karavīri] piedalījās ebreju, citu civiliedzīvotāju un padomju armijas gūstekņu nonāvēšanā, dienot Vācijas SS karaspēka rindās. Tomēr Somijas iedzīvotājiem bija negatīvs viedoklis par šīm darbībām," norāda Somijas Nacionālā arhīva ģenerāldirektors Jusi Nuorteva.

248 lapaspuses biezajā pētījumā pamatīgi analizētas somu gaitas nacistiskās armijas rindās, un secinājumi, ka arī atsevišķi somi ir piedalījušies holokaustā, izdarīti pēc šo pašu karavīru dienasgrāmatu un privāto vēstuļu izpētes.

1939. gada rudenī Padomju Savienība sāka uzbrukumu Somijai, cenšoties ieņemt Helsinkus un okupēt visu valsti, tomēr sīvā somu pretestība neļāva padomju spēkiem tikt tālāk par Karēlijas zemes šaurumu. 1940. gada sākumā padomju valdība bija spiesta atteikties no pilnīgas Somijas anektēšanas, un 13. martā Maskavā tika noslēgts miera līgums, kurā Somija atteicās no plašām teritorijām Karēlijā, Hanko pussalā un pie Ziemeļu Ledus okeāna, saglabājot valstisko neatkarību.

Pēc Ziemas kara Somija kļuva par nacistiskās Vācijas sabiedroto, saņemot gan ieročus, gan ekipējumu. Lai arī somu jaunieši varēja dienēt Somijas armijā, daļa brīvprātīgi iestājās Vācijas "Waffen SS" vienībās. Laika posmā no 1941. līdz 1943. gadam "Waffen SS" rindās dienēja 1408 somu brīvprātīgie. Pārsvarā tie bija jauni puiši – 17 līdz 20 gadus veci. Vismaz astoņi no bijušajiem somu brīvprātīgajiem ir dzīvi vēl šodien, bet neviens no viņiem netiek turēts aizdomās par līdzdalību holokaustā.

Brīvprātīgo somu motivācija dienēt Vācijas armijā bija dažāda, bet lielākoties tas bija spēcīgs naids pret komunistiem, kā arī vēlēšanās karot tieši "Waffen SS" rindās, jo militārā ziņā tas tika vērtēts kā elitārs karaspēks.

Lielākā daļa somu tika iekļauta "Waffen SS" divīzijā "Viking", kurā dienēja daudzi Ziemeļvalstu brīvprātīgie. "Viking", kas bija viena no 38 nacistiskās Vācijas bruņoto spēku ietvaros izveidotajām "Waffen SS" divīzijām, rindās cīnījās gan dāņi, norvēģi un zviedri, gan nīderlandieši, flāmi, somi un igauņi. 1941. gada jūnijā, kad sākās nacistiskās Vācijas uzbrukums Padomju Savienībai, "Viking" piedalījās kaujās tagadējās Ukrainas teritorijā.

Pētījuma autori izskatījuši 76 somu brīvprātīgo kara laikā rakstītas dienasgrāmatas un vēstules, kas sniedz ieskatu karavīru ikdienas dzīvē. Pētījumā izmantotas arī kara laiku publikācijas presē, fotoattēli, kā arī jau iepriekš publicēti vēsturnieku darbi.

1941. gada oktobrī somu brīvprātīgais Jāko Lakeala, kura "Waffen SS" vienība atradās netālu no Dņepropetrovskas (tagad Dņipro), savā dienasgrāmatā raksta: "Mēs dzirdējām, ka šeit ir daudz ebreju. Viens no viņiem pie mums nedaudz piepalīdzēja virtuvē. Kad darbs bija pabeigts, viņš tika nosūtīts uz citiem medību laukiem."

Savukārt somu brīvprātīgais Olavi Karpalo savās 1941. gada vasarā rakstītās vēstulēs atzīst, ka nebija gaidījis, ka viņa šaušanas prasmes būs jāizmanto, lai nogalinātu ebrejus. Somu pētnieki, kuri analizēja Karpalo atstātās piezīmes, uzsver, ka viņš ļoti entuziastiski raksta par karadarbību pret padomju spēkiem, savukārt piedalīšanos ebreju iznīcināšanā atzīst kā otršķirīgu uzdevumu, salīdzinot to ar garlaicīgiem ikdienas pienākumiem frontes aizmugurē, no kuriem viņš gribētu izvairīties.

Viens no pētījuma autoriem somu vēsturnieks Andrē Svanstrēms uzskata, ka Karpalo vēstules ir pierādījums, ka atsevišķi somu brīvprātīgie ir piedalījušies holokaustā un zvērībās pret ebrejiem. Kā netiešu pierādījumu vēsturnieks min arī faktu, ka pēc kara Karpalo aizmuka uz Venecuēlu, kur, iespējams, gribēja izvairīties no apsūdzībām dalībā holokaustā.

Kāds cits somu brīvprātīgais Kajs Laurels sarunās saviem dienesta biedriem atzinis, ka kopā ar vēl sešiem somiem piedalījies 600 ebreju nogalināšanā. Tomēr no informācijas druskām nav skaidrs, kur un kad tas ir noticis. Vēsturnieki pieļauj, ka Laurels varētu būt domājis ebreju iznīcināšanu Rostovā pie Donas 1942. gada augustā, jo šajā laikā Rostovas apkārtnē bija izvietotas arī somu vienības.

Kāds cits somu virsnieks dalās atmiņās, ka bijis liecinieks ebreju masu slepkavībām un ciematu dedzināšanai – šajos traģiskajos notikumos gāja bojā padomju civiliedzīvotāji. Tāpat šis karavīrs redzējis, kā Rostovā tiek nodedzināta sinagoga, kurā tobrīd bija ieslodzīti ebreji. Pēc redzētajām šausmām virsnieks tūlīt pametis "Waffen SS" rindas un atgriezies Somijā.

1943. gadā somu brīvprātīgo divu gadu līgumi par dienestu "Waffen SS" noslēdzās un viņi visi atgriezās dzimtenē. Daudzi no viņiem turpināja dienestu Somijas armijā līdz pat 2. pasaules kara beigām.

Simona Vīzentāla centra direktors Jeruzalemē Efraims Zurofs izteicis Somijai pateicību par drosmīgo soli "izmeklēt un atklāt tumšu nodaļu šīs valsts vēsturē". Viņaprāt, šis ir unikāls piemērs pilsoniskai drosmei, teikts svētdien izplatītā Vīzentāla centra paziņojumā.

"Visā Austrumeiropā mēs piedzīvojam sistemātiskus mēģinājumus pārrakstīt Otrā pasaules kara vēstījumu un izkropļot holokausta vēsturi, lai apkaunojoši paslēptu vietējo nacistu līdzstrādnieku noziegumus. Ziemeļvalstīs vietējo SS brīvprātīgo loma nekad nav pilnībā izpētīta. Somijas rīcība attiecībā uz vietējo "Waffen SS" brīvprātīgo lomu ir pretējs piemērs, kas, kā mēs ceram, kalpos par paraugu arī citām valstīm," uzsver Simona Vīzentāla centrs.

Savukārt Somijas valsts sekretāre Paula Lehtomeki norāda, ka ir svarīgi pētīt tik sarežģītus un nozīmīgus vēstures notikumus: "Šis pētījums vairo informācijas apjomu par norisēm, kas notikušas šajā vēsturiskajā periodā, tostarp par tām, kurās bija iesaistīt somi. Mēs dalāmies atbildībā par nodarīto, lai šādas nežēlības nekad neatkārtotos."