Eiropa šobrīd stāv krustcelēs, un tas, ko tā izlems tuvākajos dažos mēnešos noteiks, kas notiks vismaz tuvākos piecus gadus, uzskata finansists, pilsoniskās sabiedrības atbalstītājs visā pasaulē un miljardieris Džordžs Soross. Viņš portālā "project-syndicate.org" publicētajās pārdomās paredz vairākus attīstības scenārijus, no kuriem pozitīvu iznākumu Eiropai varētu dot tikai viens - aktīvāka palīdzība Ukrainai.
"Eiropa līdz šim ir veiksmīgi tikusi galā ar dažādām grūtībām. Taču tagad tai ir jātiek galā ar diviem eksistenciālās krīzes avotiem - Grieķiju un Ukrainu. Tas tai var izrādīties pārāk daudz," raksta Soross.
Viņš norāda, ka Grieķijas krīze ir ilga, un neviena iesaistītā puse ar to nav tikusi galā veiksmīgi. Šobrīd, ņemot vērā sakāpinātās emocijas, vienīgā izeja ir turpināt kārpīties cauri šai krīzei.
Tikmēr Ukrainas gadījums ir pavisam citāds. "Vladimira Putina Krievija ir agresors, un Ukraina, aizstāvot sevi, aizstāv vērtības un principus, uz kuriem būvēta arī pati ES. Tikmēr Eiropa pret Ukrainu izturas kā pret vēl vienu Grieķiju. Tas ir nepareizs piegājiens, kas rada nepareizu iznākumu," norāda Soross.
Miljardieris skaidro, ka Putina mērķis ir radīt finansiālu un politisku Ukrainas sabrukumu, vienlaikus noraidot no sevis jebkādu atbildību par destabilizēto valsti. Viņa mērķis neesot militāra uzvara, kuras rezultātā viņš būtu atbildīgs par kādu Ukrainas daļu. "To jau viņš ir parādījis divreiz, militāru uzvaru pārvēršot pamierā."
Eiropai ātrāk jāsaprot, cik svarīga ir Ukraina
"Kaut kas ES politikā ir fundamentāli nepareizi. Kā gan citādi Putinam jau divreiz izdevies apspēlēt Ukrainas sabiedrotos, kuri ir pieraduši vadīt brīvo pasauli?
Problēma ir tā, ka Eiropa Ukrainu baro "pa pilei" gluži kā Grieķiju, kā dēļ Ukraina knapi izdzīvo, un Putinam ir pirmā gājiena priekšrocības. Viņš var izvēlēties starp hibrīdkaru un hibrīdmieru, un Ukraina ar tās sabiedrotajiem cenšas atbildēt," skaidro Soross.
Viņš norāda, ka Ukrainas situācija tikai pasliktinās. "Finansiālais sabrukums, par kuru es brīdināju jau mēnešiem, notika februārī, kad grivnas vērtība nokrita par 50% dažu dienu laikā un kad nacionālajai bankai vajadzēja injicēt lielu naudas daudzumu, lai izglābtu banku sistēmu. Lūzumpunkts tika sasniegts 25. februārī, kad centrālā banka ieviesa importa kontroli un palielināja procentu likmi līdz 30%."
Finansists norāda, ka šobrīd Ukrainas prezidenta Petro Porošenko vadītās valsts politika ir atgriezusi maiņas kursu atpakaļ tuvu tam, uz kāda pamata tika plānots šī gada budžets. Tas gan joprojām esot ļoti nedrošs.
"Šis pagaidu sabrukums ir sašūpojis sabiedrības uzticību un apdraud Ukraiņu bankas un uzņēmumus, kuru aizņēmumi veikti cietajā valūtā. Tas ir arī noteicis aprēķinus, uz kuriem Starptautiskais Valūtas fonds bāzē Ukrainā izvērstās programmas.
Tikmēr ES dalībvalstis, saskaroties pašas ar saviem fiskālajiem ierobežojumiem, nav izrādījušas gatavību apsvērt papildu divpusējās palīdzības sniegšanu. Līdz ar to Ukraina turpina šūpoties uz bezdibeņa malas, situāciju apraksta Soross.
Viņš arī vērš uzmanību uz to, ka tikmēr Ukrainā notiekošās radikālās reformas jau sāk manīt gan sabiedrība, gan Eiropas institūcijas. Viņaprāt, ir redzams milzīgs kontrasts tajā, cik brūkoša ir Ukrainas ārpolitika, un cik veiksmīgi progresē valsts iekšējās reformas.
Sliktais scenārijs
Soross brīdina, ka gadījumā, ja Putinam izdodas sasniegt savus optimālos mērķus, un Ukrainas aizsardzība sabrūk, Eiropu pārpludinās bēgļi. "Divi miljoni izskatās reālistiska prognoze," viņš norāda.
"Daudzi sagaida, ka sāksies Aukstais karš II. Tomēr ticamāks scenārijs ir tāds, ka uzvarētājam Putinam Eiropā būs daudz draugu, un sankcijām tiks ļauts nozust.
Tas Eiropai ir sliktākais iespējamais variants - tā kļūs vēl sadrumstalotāka, sadalot to ietekmes zonās starp Putina Krieviju un ASV. ES pārstās būt funkcionējošs politisks spēks pasaulē (jo īpaši, ja Grieķija pametīs eirozonu)," raksta Soross.
Ticams, bet nedrošs scenārijs
Viņš gan mierina, ka ticamāks un cerīgāks scenārijs ir tāds, ka Eiropa cenšas izķepuroties cauri ar Ukrainas "pilienveida barošanu". Ukraina tādā gadījumā nesabruks bet oligarhi atkal nostiprināsies un jaunā Ukraina sāks atgādināt veco. "Putinam tas būs tikpat patīkami kā uzvara," viņš norāda.
Tomēr ilgtermiņā Krievija šādu Auksto karu zaudētu gluži kā PSRS vienu jau zaudēja, skaidro finansists. To galvenokārt noteiks tas, ka Krievijai nepieciešams, lai nafta maksātu vismaz 100 ASV dolārus par barelu, citādi valsts naudas rezerves izsīks divu līdz trīs gadu laikā.
Traģiskais scenārijs
Sliktāko Sorosa prognozēto scenāriju viņš pats dēvē par "Eiropas Savienības traģēdiju". Tajā Eiropa zaudē jauno Ukrainu.
Viņš paredz, ka Ukraina var atmest Eiropas Savienības sargātos principus, uz kuriem tā balstās. Tādā gadījumā ES pati savai aizsardzībai būs spiesta tērēt daudz lielākus līdzekļus nekā tos, kas tagad nepieciešami, lai jaunajai Ukrainai palīdzētu.
Pozitīvais scenārijs
Tomēr pasaulslavenais finansists atzīmē, ka pastāv arī pozitīva scenārija iespējamība. Tajā "jaunā Ukraina ir dzīva un noskaņota sevi aizsargāt".
"Lai gan Ukraina pati par sevi Krievijas militārajiem spēkiem nav vērā ņemams pretinieks, tās sabiedrotie varētu nolemt darīt "lai ko arī tas prasītu", jeb iesaistīties tiešā militārajā konfrontācijā ar Krieviju vai pārkāpt Minskas vienošanos.
Tas ne tikai palīdzētu Ukrainai, bet arī pašai ES ļautu atgūt tās vērtības un principus, ko tā šķiet zaudējusi," norāda Soross, uzsverot, ka tieši šo scenāriju viņš atbalsta.
