Nesējraķete tika palaista no Vandenberga gaisa spēku bāzes Kalifornijā un tomēr izpildīja galveno misiju, ievirzot orbītā 180 miljonu ASV dolāru (165 miljonu eiro) vērtu ASV un Francijas satelītu "Jason-3" jūras līmeņa paaugstināšanās izpētei.
"Nu, šoreiz vismaz [nesējraķetes] gabali bija lielāki!" mikroblogu vietnē ierakstīja "SpaceX" vadītājs Īlons Masks, komentējot neveiksmīgo piezemēšanos.
"SpaceX" mēģina palaistās nesējraķetes nosēdināt uz Zemes, lai nākotnē atkārtoti izmantotu to daļas, padarot kosmosa lidojumus lētākus un ilgtspējīgākus nekā iepriekš.
Firmai decembrī izdevās veiksmīgi īstenot nesējraķetes "Falcon 9" pirmās stadijas vertikālu piezemēšanos uz cieta pamata ASV gaisa spēku bāzē Kanaveralas zemesragā Floridas štatā.
Lai gan piezemēšanās uz peldošas platformas okeānā ir grūtāka, "SpaceX" grib pilnveidot arī šo metodi, jo piezemēšanās uz kuģiem "ir vajadzīgas liela ātruma misijās", vietnē "Twitter" rakstīja Masks.
Pašlaik pēc nesējraķešu startiem dārgi to komponenti parasti tiek nogāzti okeānā, izšķiežot simtiem miljonu dolāru.
"SpaceX" konkurentei ASV firmai "Blue Origin", kuru vada interneta veikala "Amazon" dibinātājs Džefs Bezoss, novembrī izdevās nosēdināt raķeti, bet tas attiecās uz suborbitāliem lidojumiem, nevis kravu nogādāšanu Starptautiskajai kosmosa stacijai (SKS) orbītā ap Zemi.
Piezemēšanos uz platformas okeānā, ko vairākkārt neveiksmīgi izmēģināja "SpaceX", nav mēģinājusi panākt neviena cita kompānija.
Svētdien notikušajā piezemēšanās mēģinājumā viens raķetes statnis izvirzījās nepareizi, tāpēc raķete apgāzās.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
