"Referendums nenotiks", lakonisks par šo jautājumu bijis Spānijas tieslietu ministrs Alberto Ruizs-Galardons.
Kā jau ziņots, Katalonijas partijas, nepakļaujoties Spānijas centrālās valdības spiedienam, vienojušās par neatkarības referenduma rīkošanu nākamajā gadā, ceturtdien paziņojis reģionālās valdības vadītājs Artūra Mass.
Partijas principā vienojušās, ka 2014.gada 9.novembrī rīkotajā referendumā vēlētājiem būs jāatbild uz diviem jautājumiem - vai jūs vēlaties, lai Katalonijai ir valsts, un vai jūs vēlaties, lai šī valsts ir neatkarīga, žurnālistiem pavēstīja Mass.
Tikmēr Madride jau paziņojusi, ka šāds referendums būtu nelikumīgs un ka tas netiks pieļauts.
Pret separātisma tendencēm iestājas gan konservatīvā Tautas partija, kas šobrīd Spānijā atrodas pie varas, gan opozīcijā esošie sociālisti. Tādējādi abas partijas Katalonijā zaudējušas lielu daļu vēlētāju.
Kataloņiem ir sava valoda, kā arī stipra, no spāņiem atšķirīga vēsturiskā un kultūras identitāte.
Aptaujas liecina, ka aptuveni puse no 7,5 miljoniem Katalonijas iedzīvotāju referendumā balsotu par atdalīšanos no Spānijas.
Kamēr Katalonijas iedzīvotāji ir aptuveni 15% no Spānijas iedzīvotāju kopskaita, tās iekšzemes kopprodukts (IKP) veido apmēram piektdaļu no visas valsts IKP.
Daudzi kataloņi uzskata, ka Madride, kuras pārziņā ir nodokļu ieņēmumu pārdale, pret Kataloniju izturas netaisni, un, būdama visbagātākā Spānijas province, Katalonija vienlaikus nonākusi vislielākajā parādu jūgā, salīdzinot ar citiem valsts reģioniem.
Partiju pārstāvju vienošanās vēl jāapstiprina katrai no sarunās iesaistītajām partijām atsevišķi, taču tikai neilgu brīdi pēc Masa paziņojuma Spānijas tieslietu ministrs Alberto Ruiss-Galjardons žurnālistiem jau norādīja, ka "balsojums netiks rīkots", jo tas ir pretrunā ar konstitūciju.
Savukārt Mass norādījis, ka "Spānijas valstij būs pietiekami daudz laika", lai sarunās ar Katalonijas institūcijām vienotos, kā sarīkot šo referendumu "atbilstoši spēkā esošajām tiesiskajām normām".
