Spānija Folklendu strīdā atbalsta Argentīnu
Foto: PantherMedia/Scanpix

Spānija ceturtdien piedāvājusi Argentīnai atbalstu tās centienos iegūt suverenitāti pār Lielbritānijai piederošajām Folklenda salām.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Spānijas ārlietu ministrs Hosē Manuels Garsija-Margaljo salīdzināja Spānijas centienus atgūt Gibraltāru no Lielbritānijas ar Argentīnas prasībām pēc kontroles pār Folklenda salām.

"Līdzības ir milzīgas," preses konferencē Montevideo, Urugvajā, sacīja ministrs, norādot, ka gan Gibraltāram, gan Folklendām nepieciešama "dekolonizācija".

Ministrs arī piebilda, ka Argentīna "var rēķināties ar Spānijas atbalstu" tās centienos iegūt kontroli pār Folklendām.

Viņš arī kritizēja Londonas nostāju, ka apstrīdēto teritoriju iedzīvotājiem ir tiesības uz pašnoteikšanos un ka viņi paši izvēlējušies palikt Lielbritānijas paspārnē.

Ministrs norādīja, ka Spānija ir gatava ar Lielbritāniju runāt par šo jautājumu kurā katrā laikā.

Folklenda salu arhipelāgs, kuru argentīnieši dēvē par Malvinu salām, atrodas Lielbritānijas valdījumā kopš 1833.gada, taču Buenosairesa uzskata, ka briti esot okupējuši Argentīnas teritoriju.

1982.gada 2.aprīlī Argentīnas militārā hunta sarīkoja iebrukumu Folklenda salās. Lai šo teritoriju atgūtu, Lielbritānijas toreizējā premjerministre Mārgareta Tečere uz turieni nosūtīja karafloti.

Bruņotais konflikts ilga 74 dienas un noslēdzās 14.jūnijā ar Argentīnas spēku kapitulāciju.

Folklendu karā krita 649 argentīniešu karavīri un 255 briti.

Šī gada martā Folklenda salu iedzīvotāju absolūtais vairākums referendumā nobalsoja par palikšanu Lielbritānijas paspārnē.

No 1672 balsstiesīgajiem saliniekiem pie balsošanas urnām devās aptuveni 92%, un 98,8% no nobalsojušajiem izteica vēlmi, lai arhipelāgs arī turpmāk būtu pašpārvaldi baudoša britu aizjūras teritorija.

No 1517 Folklendu pilsoņiem, kas piedalījās referendumā, pret palikšanu Londonas paspārnē balsoja tikai trīs vēlētāji.

Tomēr Buenosairesa noraidīja referenduma iznākumu, paziņojot, ka tam nav nekādu tiesisku seku, jo to nebija organizējusi un uzraudzījusi ANO.

Lielbritānijas un Argentīnas attiecības atkal saasinājās, tuvojoties 30.gadskārtai kopš Folklendu kara. Taču par galveno Buenosairesas pretenziju aktivizēšanās cēloni tiek uzskatītas naftas iegulas, kas atklātas arhipelāga akvatorijā.

Argentīnas demarši gan nav iebiedējuši britu kompānijas, kas cer, ka atradnēs, kuras atrodas uz ziemeļiem no Folklenda salām, pirmos naftas galonus varētu iegūt jau 2017.gadā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

ANO Argentīna Lielbritānija Londona Mārgareta Tečere Spānija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.
Lasi vēl
 

Comment Form