Tiesnesis ļāvis noprast, ka viņš lietu "nepieņems", jo tā būtu jāizskata valsts augstākajai tiesu instancei, sacīja viens no avotiem.
Tikmēr viens no pazīstamākajiem spāņu tiesnešiem - Baltasars Garsons - pagājušā gada novembrī pēc prokuratūras prasības no šīs lietas ticis atstādināts.
Lieta attiecas uz 1936.gada augustā nošauto astoņu republikāņu apbedījumu, kas atrodas netālu no kādreizējās karaliskās rezidences Eskorjala.
Savulaik bez mirušo tuvinieku piekrišanas mirstīgās atliekas tika pārapbedītas pilsoņkarā bojāgājušajiem ierīkotajā Kritušo ielejas memoriālā.
Eksperti lēš, ka memoriālā kopumā apglabātas 40 līdz 60 tūkstošu abās karojošajās pusēs kritušo mirstīgās atliekas.
Vēsturnieki lēš, ka pilsoņkarā abās pusēs krita 500 000 cilvēku.
Maijā cits tiesnesis paziņoja, ka viņa kompetencē nav atļaut atvērt Franko atbalstītāju nošautā dzejnieka Federiko Garsijas Lorkas kapu.
Andalūzijas tiesa paziņoja, ka tiesnesis atteicies uzņemties lietu, kuru viņam bija nodevis Garsons.
Pagājušā gada oktobrī Garsons paziņoja, ka sāks izmeklēt to 114 266 cilvēku pazušanas apstākļus, kuri kopš pilsoņkara un tam sekojošās ģenerāļa Fransisko Franko diktatūras pirmajiem gadiem skaitās bezvēsts prombūtnē.
Tomēr vēlāk Garsons piekāpās prokuratūras prasībām un paziņoja, ka izmeklēšanu pārtrauc.
Vienlaikus atbildību par masu apbedījumu atvēršanu viņš nodeva vietējiem tiesnešiem.
Spānijas sabiedrībā par pilsoņkara cēloņiem un nozīmi joprojām valda dziļa nevienprātība. Konflikts valsti burtiski sašķēla divās daļās, abām karojošajām pusēm izrādot neiedomājamu brutalitāti, un tā sekas izjūtamas arī pēc septiņām desmitgadēm.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
