Bijušajam Spānijas civilās gvardes ģenerālim un agrākajam provinces gubernatoram ir piespriests 71 gada cietumsods par to, ka viņi 1983.gadā organizējuši divu cilvēku, kas tika uzskatīti par basku kaujiniekiem, nolaupīšanu un slepkavību.
Eksģenerālis Enrike Rodrigess Galindo, bijušais Basku zemes Gipuskoas provinces gubernators Hulens Elgorriaga un trīs citi civilās gvardes virsnieki tika atzīti par vainīgiem slepkavībās, kas bija daļa no 28 slepkavībām, kuras izdarīja nāves vienības cīņā pret basku separātistu grupējumu ETA astoņdesmitajos gados.

Apakšpulkvedim Anhelam Vakero tika piespriests 69 gadu ieslodzījums, bet Enrike Dorado un Felipe Bajo saņēma 67 gadu 8 mēnešu cietumsodu.

Saskaņā ar Spānijas juridisko praksi neviens no viņiem tomēr nepavadīs cietumā vairāk par 30 gadiem.

Nozieguma slēpšanā apsūdzētie - bijušais valsts drošības sekretārs Rafaels Vera un jurists Horhe Argote - tika attaisnoti.

ETA aktīvisti Hosē Antonio Lasa un Hosē Ignasio Sabala tika nolaupīti Francijas pilsētā Bajonnā, aizvesti uz Sansebastjanu Spānijas Basku zemē, tur spīdzināti un tad nogalināti ar šāvienu pakausī.

Līķus ieraka kaļķos, lai paātrinātu sadalīšanos un novērstu identifikāciju. Tie tika atrasti 1985.gadā kapā pie Alikantes Spānijas dienvidaustrumos, bet tiesu darbinieki tos spēja identificēt tikai pēc 10 gadiem, kad tika uzsākta pilnīga izmeklēšana.

Pretbasku vienības GAL bija paramilitārās policijas grupas, kuras slepeni organizēja Spānijas drošības dienests, mēģinot sagraut ETA. Tiek uzskatīts, ka tās ir atbildīgas par 28 basku separātistu slepkavībām astoņdesmitajos gados.

GAL tika organizētas sociālistu valdības laikā un ar tām saistītais skandāls aptumšoja šīs partijas pēdējos gadus pie varas līdz 1996.gadam, kad par premjeru kļuva Hosē Marija Asnars no labējās Tautas partijas.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!