Spānijas ārlietu ministrs: ja Lielbritānija atstāj ES, Gibraltārs jāpārvalda kopīgi
Foto: AP/Scanpix

Gadījumā, ja Lielbritānijas iedzīvotāji šomēnes gaidāmajā referendumā nobalsos par valsts izstāšanos no Eiropas Savienības (ES), Gibraltāru vajadzētu nodot kopīgā Lielbritānijas un Spānijas valdījumā, tādā veidā nodrošinot tā pieeju ES, otrdien paziņoja Spānijas ārlietu ministrs Hosē Manuels Garsija-Margaljo.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Arī uz dienvidiem no Spānijas esošajā Gibraltārā 23.jūnijā iedzīvotājiem būs jāpauž viedoklis, vai valstij jāpaliek ES.

Gibraltāra uz pakalpojumiem balstītā ekonomika lielā mērā paļaujas uz piekļuvi ES vienotajam tirgum, bet suverenitātes strīds ar Spāniju apdraud tā iedzīvotāju vienīgo sauszemes piekļuvi kontinentam.

Spānijas ārlietu ministrs atkārtoti pauda ierosinājumu Gibraltāru nodot abu valstu kopīgā valdījumā.

Ja Lielbritānijas iedzīvotāji nobalsos par izstāšanos no ES, "ir acīmredzams, ka arī Gibraltārs atstās Eiropas Savienību, un tādēļ tam nebūs pieejams vienotais tirgus", Spānijas radiostacijai teica Garsija-Margaljo, kurš dedzīgi atbalsta Gibraltāra atgriešanos Spānijas valdījumā.

Viņš uzsvēra, ka Lielbritānijas izstāšanās gadījumā būs jāatrod risinājumi, lai "Gibraltāram būtu savienojums ar Eiropas Savienību".

Garsija-Margaljo norādīja uz "ilgtermiņa kopīgas suverenitātes" iespējamību, kuru abas valstis centās realizēt 2001.un 2002. gadā. 2002. gada novembrī Gibraltāra iedzīvotāji ar lielu balsu vairākumu noraidīja Lielbritānijas un Spānijas priekšlikumu par dalītās suverenitātes noteikšanu pār šo teritoriju.

Gibraltāra līderis Fabians Pikardo ir brīdinājis, ka Lielbritānijas izstāšanas no ES būtu katastrofa nelielajai teritorijai.

Iepriekš ziņu aģentūrai AFP viņš pauda bažas, ka "tas nozīmētu, ka mūsu pašreizējais ekonomikas modelis nav ilgtspējīgs".

Viņš arī pauda satraukumu, ka Spānija varētu izmantot iespēju un draudētu noteikt sauszemes robežu starp abām teritorijām.

Spānijas diktators Fransisko Franko 1969. gadā slēdza robežšķērsošanas punktu un Gibraltāra iedzīvotājiem bija jāpaļaujas vienīgi uz gaisa vai ūdens transportlīdzekļiem. Robeža pilnībā tika atvērta 1985. gadā.

Gibraltārs, kam ir 32 000 iedzīvotāju, bijis pastāvīgs spriedzes avots Lielbritānijas un Spānijas attiecībās kopš 1704. gada, kad stratēģiski svarīgo teritoriju pie ieejas Vidusjūrā sagrāba britu spēki. Pēdējo četru gadu laikā, kopš pie varas Spānijā ir konservatīvā Mariano Rahoja valdība, saspīlējums ir saasinājies.

Spānijā valdošā Tautas partija sūkstās par tabakas kontrabandu no Gibraltāra, kā arī apsūdz teritoriju par to, ka tā ir "nodokļu paradīze".

2013. gadā Spānija pastiprināja robežkontroli, kas izraisīja sastrēgumus uz robežas, kurus novērst izdevās tikai pēc Eiropas Komisijas iejaukšanās.

1713. gadā saskaņā ar Utrehtas līgumu Spānija oficiāli nodeva Gibraltāru Lielbritānijas valdījumā, taču pastāvīgi uzstājusi, ka šai teritorijai jāatgriežas Spānijas suverenitātē.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Eiropas Komisija Eiropas Savienība
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form