Spriedze Ukrainā: Horvātijas prezidents sola atsaukt karavīrus eskalācijas gadījumā; premjers atvainojas
Foto: AFP/Scanpix/LETA

Horvātijas prezidents Zorans Milanovičs otrdien paziņojis, ka "Ukrainai nav vietas NATO", un solījis atsaukt NATO sastāvā esošos horvātu karavīrus no reģiona, ja eskalēsies spriedze starp Krieviju un Ukrainu, ziņo "Radio Svoboda".

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Tiesa, horvātu karavīri pašlaik nemaz neatrodoties reģionā, vēlāk, atvainojoties Ukrainai, paziņoja Horvātijas premjerministrs.

Milanovičs ar savu nostāju nāca klajā, atbildot uz jautājumu, kā Horvātija reaģēs, ja saasināsies situācija Ukrainā.

"Es redzu NATO paziņojumus par savas klātbūtnes palielināšanu [Austrumeiropā], par izlūkošanas kuģu nosūtīšanu. Horvātija ne tikai nesūtīs karavīrus, bet eskalācijas gadījumā atsauks visus karavīrus līdz pēdējam. Es jums to apsolu," teicis prezidents.

Viņaprāt, situācijai nav nekāda sakara ar Krieviju un Ukrainu, bet gan "ar ASV iekšpolitikas dinamiku, Džo Baidenu un un viņa administrāciju".

Milanovičs arī pauda uzskatu, ka "Ukrainai nav vietas NATO", bet Ukrainas Cieņas revolūciju 2014. gadā nosauca par "apvērsumu". Politiķis arī uzskata, ka Ukrainai nav nekāda labuma no sadarbības ar Eiropas Savienību (ES): "Ukraina joprojām ir viena no korumpētākajām valstīm, ES Ukrainai neko nav devusi."

Par prezidenta izteikumiem Ukrainai ir atvainojies Horvātijas premjerministrs Andrejs Plenkovičs.

"Ņemot vērā, ka Ukrainā mūsu karavīru nav, bet kontingents, kas atradās Polijā, jau ir atgriezies, es nezinu, tieši kādus karavīrus apņēmies izvest prezidents. Viņa paziņojums par korupciju Ukrainā nav mūsu nostāja, un es valdības vārdā lūdzu piedošanu ukraiņiem par šādu neuzmanību," premjera paziņojumu citē aģentūra UNIAN.

Horvātijas karavīri pēc rutīnas misijas Polijā mājās ir atgriezušies šīs nedēļas sākumā, ziņo portāls "Politico". Jaunu vienību nosūtīšana uz misijām Austrumeiropā šogad vairs neesot plānota, atsaucoties uz vietējo presi, skaidro medijs.

Lai gan Horvātijā prezidents ir bruņoto spēku virspavēlnieks, par NATO misijām atbild Aizsardzības ministrija ar parlamenta akceptu.

Bažas par iespējamu Krievijas iebrukumu Ukrainā pastāv kopš novembra. Krievijā pie Ukrainas robežas tiek novērota karaspēka un tehnikas pulcināšana, savesto karavīru skaits tiek lēsts uz 127 tūkstošiem. Savukārt Maskava no ASV un NATO pieprasa īpašas "drošības garantijas", kas ietver NATO nepaplašināšanos uz austrumiem un spēku atvilkšanu no alianses jaunākajām dalībvalstīm, pretējā gadījumā solot īstenot "militāri tehniskus pasākumus".

Krievija jau 2014. gadā okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu un Krievijas atbalstītas bruņotas bandas pārņēmušas atsevišķas teritorijas Ukrainas austrumos, tāpēc faktiski karš Ukrainā notiek jau septiņus gadus.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus

Tags

Horvātija Krievija NATO Ukraina
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form