Francijas prezidents Emanuels Makrons un viņa Krievijas kolēģis Vladimirs Putins vienojušies strādāt pie pamiera konfliktā Ukrainas austrumos, savukārt abu valstu ārlietu ministriem tuvākajās dienās plānota tikšanās, raksta "Al Jazeera".
105 minūtes ilgā telefonsarunā Putins un Makrons arī vienojās par "vajadzību atbalstīt diplomātisku risinājumu pašreizējā krīzes situācijā un darīt visu, lai to panāktu", ziņo Parīze.
Makrons un Putins arī bija vienisprātis, ka būtu jāatsāk sarunas starp Krieviju, Ukrainu, Franciju un Vāciju, lai īstenotu tā dēvēto Minskas protokolu, ar kura palīdzību jau iepriekš mēģināts rast risinājumu militārajam konfliktam Ukrainas austrumos.
Kremlis norādīja, ka Putins telefona sarunā atkārtoti uzsvēra, ka ASV un NATO ir nopietni jāuztver Krievijas prasības pēc drošības garantijām.
ASV sola izmantot diplomātiju līdz pēdējai iespējai
ASV valsts sekretārs Antonijs Blinkens sacīja, ka Vašingtona izmantos katru iespēju līdz pēdējam brīdim, lai pašreizējo krīzi Ukrainā deeskalētu ar diplomātijas palīdzību.
"Viss, ko mēs redzam, liecina, ka tas ir nopietni, ka mēs esam uz [Krievijas] iebrukuma [Ukrainā] sliekšņa. Mēs darīsim visu iespējamo, lai mēģinātu to novērst, pirms tas notiek," televīzijas kanāla CNN raidījumā "State of the Union" sacīja Blinkens, piebilstot, ka Rietumi ir gatavi arī Krievijas invāzijai Ukrainā.
ASV prezidents Džo Baidens piektdien uzrunā par situāciju Ukrainā pauda, ka Kremlis jau ir izlēmis par labu invāzijai Ukrainā, un ka ticams ir uzbrukums arī Kijevai. Vienlaikus viņš pauda pārliecību, ka joprojām ir vieta diplomātijai, jo Vladimirs Putins uzbrukumu jebkurā brīdī varot apturēt.
Savukārt ASV izlūkdienestu dati liecinot, ka aptuveni puse Krievijas spēku pie Ukrainas robežām piektdien jau atradās uzbrukuma pozīcijās. Krievijas karavīru skaits pie Ukrainas robežām varētu sasniegt līdz 190 000, liecina ASV aplēses.
Spriedze pie Ukrainas robežām turpinās jau vairākus mēnešus, Krievijai turpinot pulcināt spēkus pie kaimiņvalsts robežām, tostarp Baltkrievijā. Vairākas Rietumu valstis un amatpersonas paudušas, ka Krievija varētu jau tuvākajā laikā uzsākt invāziju Ukrainā. Vienlaikus Rietumi turpina uzsvērt, ka situāciju joprojām iespējams atrisināt arī ar diplomātisku instrumentu palīdzību, aicinot Krieviju iesaistīties sarunās un meklēt miermīlīgu risinājumu pašreizējās krīzes pārvarēšanai.
Krievija jau 2014. gadā okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu un Krievijas atbalstītas bruņotas bandas pārņēmušas atsevišķas teritorijas Ukrainas austrumos, tāpēc faktiski karš Ukrainā notiek jau astoto gadu.
