Tā kā Igaunijas varasiestādes draudējušas ar kriminālvajāšanu, Krievijas propagandas medija "Sputnik" darbinieki Igaunijā no trešdienas, 1. janvāra, pārtraukuši darba attiecības ar redakciju, kas līdz ar to apturējusi darbu.
"Mēs neuzskatām par iespējamu riskēt ar cilvēku brīvību," paziņojusi Krievijas valsts informācijas aģentūra "Rossija segodņa", kuras struktūrvienība ir "Sputnik".
"Rossija segodņa" nodēvējusi Igaunijas varasiestāžu rīcību par par "tiesisko patvaļu", un solījusi darīt visu iespējamo, lai "Sputnik" žurnālistus Igaunijā aizstāvētu pret kriminālvajāšanu un atsāktu Igaunijas redakcijas darbu.
"Redakcijas darbs ir apturēts, taču nākotnē "Sputnik Estonia" vietne turpinās darbu. Būs nepieciešams laiks, lai to atjaunotu pilnā apjomā," sacīts "Rossija segodņa" paziņojumā.
"Sputnik" Igaunijas redakcijā bija 35 darbinieki.
Pēc "Rossija segodņa" sniegtās informācijas, pērn oktobrī Igaunijas bankas iesaldējušas "Sputnik" Igaunijas biroja algu pārskaitījumus, nodokļu un īres maksājumus, bet biroja telpu īpašnieks vienpusējā kārtā lauzis īres līgumu.
"Sputnik" Igaunijas redakcijas darbinieki decembrī paziņoja, ka saņēmuši vēstules no Igaunijas Policijas un robežsardzes departamenta, kurās bijis teikts, ka viņiem jāpārtrauc darba attiecības līdz 1. janvārim, pretējā gadījumā viņiem draud kriminālvajāšana.
Policijas un robežsardzes departamenta biroja cīņai pret naudas atmazgāšanu vadītājs Madiss Reimands norādīja, ka 2014. gadā Eiropas Savienība noteica sankcijas konkrētām personām par Ukrainas teritoriālās nedalāmības aizskaršanu, un šo personu vidū ir arī "Rossija segodņa" ģenerāldirektors Dmitrijs Kiseļovs.
"Attiecībā uz pašu aģentūru "Rossija segodņa" sankcijas nav noteiktas, taču tās ir jāpiemēro pret šo organizāciju, jo tās ģenerāldirektors ir Dmitrijs Kiseļovs," paskaidroja Reimands.
"Sputnik" Igaunijas birojā šādam juridiskajam traktējumam nepiekrīt, un "Sputnik" Igaunijas struktūrvienības galvenā redaktore Jeļena Černišova ir solījusi iesniegt sūdzību tiesā.
