ES būtu jāsniedz projektam liels atbalsts, lai nodrošinātu gāzes piegādes Eiropai, tādējādi gāzes vada uzbūvēšana būtu "Eiropas interesēs", norādīja Šrēders.
"Nord Stream" varētu apstrīdēt Igaunijas valdības lēmumu, vēršoties vietējā tiesā. Tomēr uzņēmums pagaidām neplāno iesniegt prasību tiesā, jo būvdarbus būtu nepieciešams sākt tuvākajā laikā.
Igaunijai noraidīja "Nord Stream" lūgumu ekoloģiskā un drošības riska dēļ, ko varētu radīt Krievijas-Vācijas gāzes vada būvniecība Igaunijas ūdeņos.
Atbilstoši projektam paredzēts, ka gāzes vads atradīsies Krievijas, Somijas, Zviedrijas, Dānijas un Vācijas ūdeņos. Tomēr Somijas valdība pieprasīja veikt izmaiņas gāzes vada maršrutā, baidoties, ka tas var radīt ekoloģisko kaitējumu. Aprīlī "Nord Stream" vadība pavēstīja, ka gāzes vads varētu atrasties Igaunijas ūdeņos.
Gāzes vada būvniecības projektu "Nord Stream" kopīgi īsteno Krievijas valsts dabasgāzes koncerns "Gazprom" un Vācijas kompānijas BASF un E.ON. Gāzes vads būs 1200 kilometrus garš un savienos Viborgu Somu līča krastā ar Greifsvaldi Vācijas ziemeļu piekrastē.
Gāzes vada pirmā posma būvi paredzēts pabeigt 2010.gada jūlijā, un tā jauda būs 27,5 miljardi kubikmetru gāzes gadā. Vēlāk līdz ar otra cauruļvada izbūvi, kuru plānots pabeigt 2013.gadā, tā jauda divkāršosies līdz 55 miljardiem kubikmetru gadā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
