EPA-AFI
Foto: Džordžs Robertsons

Pirmo reizi NATO pastāvēšanas vēsturē otrdien oficiāli ir stājies spēkā alianses hartas 5.pants, kas paredz, ka uzbrukums vienam NATO loceklim nozīmē uzbrukumu visām dalībvalstīm. Punkts stājās spēkā sakarā ar 11.septembra terora aktiem ASV. Lēmumu par šī panta aktivizēšanu alianses dalībvalstis pieņēma jau nākamajā dienā pēc terora aktiem.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Par lēmumu Briselē paziņoja NATO ģenerālsekretārs Džordžs Robertsons.

Pirms tam ASV informēja NATO Padomi par Osamas bin Ladena lomu terora aktos. Alianse piekrita 5.panta aktivizēšanai pēc tam, kad kļuva nepārprotami skaidrs, ka uzbrukumu organizējuši spēki ārpus ASV.

Runājot pēc ASV pretterorisma lietu koordinatora Frenka Teilora, kurš NATO Padomei sniedza slēgtu brīfingu, Robertsons paziņoja: "Ir skaidrs, ka visi ceļi ved uz "Al Qaeda" un norāda uz Osamas bin Ladena saistību ar uzbrukumiem". "Mēs zinām, ka šos terora aktus pastrādājušas personas bija daļa no [Afganistānas valdošā režīma] "Taleban" aizsargātā Osamas bin Ladena un viņa vadošo militārpersonu vadītās "Al Qaeda" pasaules mēroga teroristu tīkla. Pamatojoties uz šo brīfingu, tagad ir noteikts, ka 11.septembra uzbrukums ASV bija vadīts no ārienes un tādējādi uzskatāms kā darbība, ko paredz Vašingtonas līguma 5.pants, kas paredz bruņotu uzbrukumu vienam vai vairākiem sabiedrotajiem Eiropā vai Ziemeļamerikā uzskatīt par uzbrukumu visiem," paziņoja NATO ģenerālsekretārs.

Robertsons sacīja, ka brīfings aptvēra pašreizējās izmeklēšanas rezultātus, ziņas par bin Ladenu un viņa "Al Qaeda", kā arī viņu saistību ar "iepriekšējām teroristiskām aktivitātēm" un saikni starp "Al Qaeda" un "Taleban".

Viņš gan sīkāku informāciju nesniedza, bet Teilors vispār neparādījās publikā.

NATO amatpersonas sacīja, ka ASV sūtņi vienlaikus līdzīgus brīfingus sarīkoja 18 sabiedroto valstu galvaspilsētās.

Eiropas NATO dalībvalstu diplomāti uzsvēra, ka, kaut gan šis lēmums dod "zaļo gaismu" jebkādai ASV militārajai atbildei uz terora aktiem, tas nenozīmē, ka automātiski notiks kolektīva sabiedroto militārā akcija, tā kā Vašingtona vēlas saglabāt sev rīcības brīvību.

Alianses ģenerālsekretārs atturējās no komentāriem par to, kā NATO varētu šo lēmumu iedzīvināt militārās akcijās, norādot, ka Vašingtona vēl apsver to iespējas un vēlāk nāks klajā ar saviem paziņojumiem. Vienlaikus viņš sacīja, ka NATO militārais štābs izstrādā operācijas plānus.

ASV NATO sabiedrotās valstis aktivizēja alianses dibināšanas līguma 5.pantu par kolektīvo aizsardzību jau nākamajā dienā pēc terora aktiem 12.septembrī.

Robertsons toreiz paziņoja, ka ASV sabiedrotās šos terora aktus pielīdzina uzbrukumam visai aliansei. "NATO padome ir vienisprātis, ka, ja tiks konstatēts, ka tas bija no ārienes vadīts uzbrukums pret ASV, tas jāuzskata par Vašingtonas līguma 5.pantā aptverto gadījumu, kas nosaka - uzbrukums vienam sabiedrotajam ir uzbrukums visiem," viņš toreiz paziņoja.

NATO dibināšanas 1949.gada līguma 5.pants paredz, ka uzbrukumu pret kādu alianses dalībvalsti jāuzskata par uzbrukumu pret visām pārējām. Tas nozīmē, ka visām 19 dalībvalstīm nepieciešams "veikt nepieciešamos pasākumus, ieskaitot bruņotu spēku, lai atjaunotu un saglabātu Ziemeļatlantijas reģiona drošību".

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form