Militārās attiecības ar Pekinu ir sasniegušas lielāko spriedzi pēdējo 40 gadu laikā un Ķīna līdz 2025. gadam būs spējīga veikt pilna mēroga iebrukumu Taivānā, paziņojis šīs valsts aizsardzības ministrs Ču Kočengs.
Ministra paziņojums izskan pēc tam, kad Ķīna četras dienas pēc kārtas nosūtījusi savus iznīcinātājus uz Taivānas pretgaisa aizsardzības zonu, vēsta raidsabiedrība BBC.
Taivāna sevi uzskata par neatkarīgu valsti, bet Pekina to traktē kā Ķīnas provinci. Pekina nav izslēgusi iespēju salu atgūt ar militāru spēku. Sala atdalījās no pārējās Ķīnas, kad tur 1949. gadā varu sagrāba komunisti.
"Līdz 2025. gadam Ķīnas izmaksu un zaudējumu attiecības būs vismazākās. Tai jau tagad ir kapacitāte, bet tā viegli neizšķirsies sākt karu, ņemot vērā daudz citu lietu," parlamentārajā komisijā paziņoja ministrs.
Viņš papildina, ka Taivānas šaurumā pastāv reāls nejaušu incidentu risks.
Taivāna apsver aizsardzībai veltīt miljardus dolāru, būvējot karakuģus un raķetes.
Analītiķi brīdina, ka Pekinu arvien vairāk satrauc Taivānas valdības vēlme oficiāli pasludināt neatkarību un ka komunisti šādu pavērsienu vēlas novērst.
Par Ķīnas atklāto militāro izrādīšanos Taivānas tuvumā bažas ir pauduši vairāki Taivānas sabiedrotie Rietumos. Savukārt ASV prezidents Džo Baidens mierina, ka Ķīnas kolēģis Sji Dzjiņpins ir piekritis ievērot "Taivānas vienošanos".
Domājams, ka Baidens ar to atsaucas uz Vašingtonas "vienas Ķīnas" politiku, saskaņā ar kuru ASV atzīst Pekinu nevis Taipeju. Tomēr šī vienošanās atļauj Vašingtonai uzturēt "stabilas neoficiālas" attiecības ar Taivānu.
ASV Taivānai pārdod ieročus, jo Taivānas attiecību likums paredz, ka ASV jāpalīdz Taivānai sevi aizsargāt.
ASV "Vienas Ķīnas" politika atšķiras no Pekinas "vienas Ķīnas principa", saskaņā ar kuru Ķīna Taivānu uzskata par savu neatņemamu sastāvdaļu, kura kādu dienu tiks apvienota ar pārējo valsti.
