Organizācijas "Ipsos" veiktajā aptaujā 79% respondentu zināja par "WikiLeaks". Divas trešdaļas no šiem zinātājiem uzskatīja, ka Asanžam nav jāizvirza apsūdzības, un trīs ceturtdaļas atbalstīja "WikiLeaks" centienus darīt zināmus atklātībai slepenus valdības vai firmu dokumentus.
Kritiskāka attieksme bija respondentiem ASV, kur par "WikiLeaks" zināja 81% aptaujāto. 69% no šiem zinātājiem uzskatīja, ka Asanžam ir jāizvirza apsūdzības, un 61% bija pret "WikiLeaks" misiju.
Pret ASV valdības tiesiskām darbībām pret Asanžu bija galvenokārt aptaujātie Dienvidāfrikā, Vācijā, Krievijā un Argentīnā, bet šādas darbības visvairāk atbalstīja respondenti ASV, Dienvidkorejā, Lielbritānijā, Indijā un Indonēzijā.
"WikiLeaks" pērn izpelnījās starptautisku uzmanību, publiskojot desmitiem tūkstošu slepenu ASV militāro dokumentu par karadarbību Afganistānā un Irākā. 28.novembrī tā sāka publiskot vairāk nekā 250 000 ASV vēstniecību ziņojumu.
Zviedrija pērn 18.novembrī izdeva starptautisku orderi Asanža aizturēšanai, lai varētu viņu nopratināt saistībā ar aizdomām, ka viņš Zviedrijā izvarojis kādu sievieti un seksuāli uzmācies citai sievietei. Abas šīs sievietes bija "WikiLeaks" brīvprātīgās līdzstrādnieces.
Lielbritānijas policija Asanžu aizturēja 7.decembrī, taču apcietinājums viņam tika nomainīts pret mazāk stingru drošības līdzekli.
Asanža advokāti mēģina panākt, lai viņš netiek izdots Zviedrijai, norādot, ka Asanža tiesāšana tur nebūs atklāta, jo Zviedrijā lietas par izvarošanu izskata aiz slēgtām durvīm. Advokāts bažījas, ka tas apdraud lietas godīgu izskatīšanu. Turklāt pastāvot bažas, ka Zviedrija varētu viņu izdot ASV.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
