Kā savā paziņojumā norāda Eiropas Parlamenta (EP) prezidents Ježijs Buzeks, šāds tiesas lēmums simbolizē Krievijas nespēju pielāgoties 21.gadsimta vērtībām.
"Esmu ļoti sarūgtināts," atzīst EP prezidents. "Mihaila Hodorkovska tiesas prāvas bija lakmusa papīriņš tam, kā mūsdienu Krievija attiecas pret likuma varu un cilvēktiesībām."
"Būtībā šīs prāvas kļuvušas par simbolu visām [Krievijas] tieslietu sistēmas sistemātiskajām problēmām," spriež augstā amatpersona. "Es ticu, ka Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs ir patiesi apņēmies modernizēt šo valsti. Taču, lai tas varētu kļūt par realitāti, nedrīkst palaist garām tādas iespējas kā šodien. Krievijai vēl ejams ļoti tāls ceļš."
Tikmēr arī Vācijas augstākās amatpersonas ceturtdien paudušas bažas par Hodorkovskim piespriesto cietumsodu.
Vācijas kanclere Angela Merkele pieļauj, ka šajā prāvā ņemti vērā politiski apsvērumi.
"Esmu ļoti sarūgtināta par spriedumu pret Mihailu Hodorkovski un par viņam piespriesto bargo sodu," sacīja Vācijas valdības vadītāja. "Rodas iespaids, ka šajā prāvā sava ietekme bija arī politiskiem motīviem. Tas ir pretrunā Krievijas vairākkārt paustajai apņēmībai panākt, ka valsts tiktu balstīta uz likuma varu."
Ar kritiku nav skopojusies arī Vācijas tieslietu ministre Sabīne Loithoisere-Šnarenbergere, kura Krievijas tiesas spriedumu nodēvējusi par "pilnīgi nepieņemamu".
"Krievijas politiķu paziņojumi, ka viņi plāno nākotnē ievērot likuma varu, izrādījušies tukši," norāda amatpersona. "Jaunā tiesas prāva, notiesāšana un spriedums neapšaubāmi ir politiski motivēti. Faktu, ka viņš uz vairākiem gadiem tiks ieslodzīts, iespējams izskaidrot tikai ar to, ka Krievijas varenie Hodorkovski uzskata par politisku konkurentu."
Tiesas spriedumu jau paguvis nosodīt arī Vācijas ārlietu ministrs Gvido Vestervelle.
"Krievijas interesēs ir ņemt vērā starptautiskās sabiedrības bažas par tiesas prāvas iznākumu," pavēstīja ministrs.
Kā jau ziņots, Hodorkovskim un Ļebedevam, kurus tiesa šonedēļ atzina par vainīgiem vairāk nekā 200 miljonu tonnu naftas zādzībā un no tās pārdošanas iegūto naudas līdzekļu atmazgāšanā, ceturtdien piespriests 13,5 gadu cietumsods.
Taču, tā kā apsūdzētajiem no pirmās tiesas prāvas vēl jāizcieš pusgads ieslodzījumā, viņiem piemērots 14 gadu cietumsods.
Apsūdzēto advokāts Jurijs Šmits piespriesto soda mēru uzskata par beztiesisku un likumā noteiktajā kārtībā sola to pārsūdzēt.
"Spriedums pieņemts, pakļaujoties varas pārstāvju spiedienam, kuri ir ieinteresēti, lai Hodorkovskis netiktu atbrīvots," spriež Šmits.
Tiesas lēmums var tikt pārsūdzēts līdz nākamā gada pirmajai darbadienai.
Tikmēr paši apsūdzētie tiesas spriedumu uztvēruši mierīgi, pat smaidījuši, bet Hodorkovskis pamājis saviem tuviniekiem.
Daudz emocionālāk reaģējusi Hodorkovska māte, kura tiesnesim sacījusi: "Lai nolādēti jūsu pēcteči un jūs pats."
Kā paziņoja prāvas tiesnesis Viktors Daņilkins, piespriestais cietumsods Hodorkovskim būs jāizcieš vispārējā režīma kolonijā.
Tiesnesis arī sacīja, ka apsūdzēto korekcija iespējama, tikai izolējot viņus no sabiedrības.
Apsūdzētie pastrādājuši smagus noziegumus, kam iepriekš rūpīgi gatavojušies. Noziegumi veikti, darbojoties organizētā grupā, atzina tiesnesis.
Jaunais soda mērs tiks aprēķināts no 2007.gada februāra, bet, ņemot vērā gan pirmā, gan otrā tiesas procesa laikā izolatorā pavadītos gadus, cietumsoda termiņš beigsies 2017.gadā, ja tiesas spriedums tiks atzīts par likumīgu, paskaidroja Hodorkovska preses centra pārstāvis Maksims Dbars.
Savukārt bijusī "Jukos" juriste Svetlana Bahmina, kurai pašai vairākus gadus nācās pavadīt cietumā, atzīst, ka šāds tiesas spriedums jau bijis gaidāms.
"Trūkst vārdu. Pēc visa jau pieredzētā tas bija gaidāms, un tas ir šausmīgi, ka mēs pie tā esam pieraduši," viņa uzskata.
Tikmēr Maskavas Helsinku grupas vadītāja Ludmila Aleksejeva norāda, ka "neatkarīga tiesa nekad tik absurdā lietā nebūtu pieņēmusi tādu lēmumu".
"Murgs, trūkst pat vārdu. Tas ir cietsirdīgs, netaisnīgs, bezjēdzīgs spriedums, kas apkauno mūsu valsti, varasiestādes un mūsu tieslietu sistēmu, kas pati šādu spriedumu nepiespriestu, ja vien būtu neatkarīga."
Kā jau ziņots, tiesa spriedumu otrajā "Jukos" lietā sāka pasludināt 27.decembrī.
Atbilstoši apsūdzības versijai tiesājamie legalizējuši 487 miljardus rubļu (8,52 miljardus latu) un 7,5 miljardus dolāru (četrus miljardus latu), kas iegūti no zagtās naftas.
Apsūdzības puse uzskata, ka milzīgais naftas daudzums nozagts laika posmā no 1998. līdz 2003.gadam.
2005.gadā Hodorkovskim un Ļebedevam jau tika piespriests astoņu gadu cietumsods par krāpšanu un izvairīšanos no nodokļiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
