SKT galvenais prokurors Luiss Moreno-Okampo paziņoja, ka par noziegumiem pret cilvēci orderi pieprasīti arī Kadafi dēla Saīfa al Islāmam un izlūkošanas dienesta vadītāja, Kadafi svaiņa Abdullaha Senusi aizturēšanai.
Argentīnas jurists preses konferencē paziņoja, ka ir pierādījumi tam, ka "Muammars Kadafi pats personīgi pavēlēja uzbrukt nevainīgiem Lībijas civiliedzīvotājiem".
Uzrunājot SKT Hāgā viņš teica, ka ir pietiekami daudz pierādījumu, lai šīs trīs personas apsūdzētu noziegumos pret cilvēci, kas pastrādāti, apspiežot pret režīmu vērstos protestus un sacelšanos Lībijā.
SKT tiesnešu komisija tagad izlems noraidīt vai pieņemt prokurora pieprasījumu.
Atbalstu aizturēšanas orderim pauda arī Lībijas nemiernieki, vien bilstot, ka Kadafi vispirms ir jātiesā Lībijā.
Arī Itālijas un Lielbritānijas ārlietu ministri pauda atbalstu ordera izsniegšanai.
Savukārt Krievija paziņoja, ka otrdien tiksies gan ar Lībijas līdera, gan nemiernieku pārstāvjiem. Krievija līdz šim atteikusies atzīt nemiernieku varu un joprojām uztur formālas saites ar Kadafi režīmu.
Svētdien Kadafi režīma premjerministrs Baghdadi Mahmudi piedāvāja ANO īpašajam sūtnim Abdulam Ilāham al Khatibam pamieru, ja NATO nekavējoties pārtrauks gaisa triecienus. Tomēr NATO turpināja gaisa triecienus, norādot, ka nav pierādījumu Kadafi nodomu patiesumam.
Otrdienas naktī divas eksplozijas nogranda Tripolē Babalazizijas rajonā, kur atrodas Kadafi rezidence. Savukārt Tripoles nomalē NATO vadītās misijas lidmašīnas uzlidojumā tika iznīcināta radaru bāze.
Plaši protesti Lībijā pret Kadafi vairāk nekā 40 gadus ilgo valdīšanu sākās 15.februārī un Moreno-Okampo atzina, ka tūkstošiem cilvēku ir gājuši bojā, bet apmēram 750 tūkstoši devušies bēgļu gaitās.
ANO sankcionētu militāro operāciju Lībijā ar mērķi aizsargāt tās civiliedzīvotājus no Kadafi spēku uzbrukumiem 19.martā uzsāka Lielbritānija, Francija un ASV. Vēlāk šīs operācijas vadību pārņēma NATO.