Stāvoklis frontē: Ukrainā ir 90 tūkstoši Krievijas karavīru; okupanti kontrolē 80% Luhanskas apgabala
Foto: Reuters/Scanpix/LETA

Ukrainā pašlaik atrodas apmēram 90 tūkstoši Krievijas karavīru, trešdien paziņoja Ukrainas prezidenta biroja vadītāja padomnieks Oleksijs Arestovičs.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

"Kādi 90 tūkstoši pašlaik ir Ukrainas teritorijā un vēl apmēram 22 tūkstoši uz robežas priecīgi slēpjas krūmos un raksta raportus māmiņām un tētiņiem - negribam karot, mums negribas, šeit ir ļoti briesmīgi, varbūt es aizbraukšu no šejienes," sacīja Arestovičs sarunā ar žurnālistu Marku Feiginu.

Saskaņā ar Ukrainas ziņām, Ukrainas Bruņotie spēki līdz trešdienai nogalinājuši 20,9 tūkstošus Krievijas karavīru, kas bija iebrukuši Ukrainā.

Ukrainas Bruņotie spēki arī iznīcinājuši 815 Krievijas tankus, 2087 bruņutransportierus, 391 artilērijas sistēmu, 136 zalvju uguns raķešu sistēmas, 67 pretgaisa aizsardzības līdzekļus, 171 lidmašīnu, 150 helikopterus, 1504 automobiļus, astoņus kuģus vai kuterus, 76 degvielu un smērvielu cisternas, 165 operatīvi taktiskā līmeņa dronus, 27 speciālās tehnikas vienības, četras raķešu kompleksu palaišanas iekārtas.

Krievijas spēki vēl tikai pārbauda Ukrainas aizsardzību

Savukārt Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretārs Oleksijs Danilovs paziņoja, ka liels Krievijas armijas uzbrukums Donbasā vēl nav sācies un ienaidnieks pārbauda Ukrainas spēkus, trešdien paziņoja.

"Vakar (19. aprīlī) no rīta sākās kaujas uz visas frontes līnijas, kas atrodas Doneckas, Luhanskas un Harkivas apgabalu teritorijā. Bet tas bija viņu mēģinājums pārbaudīt mūsu Bruņoto spēku stiprumu. Mēģinājums bija neveiksmīgs. Viņi turpinās šos mēģinājumus. Kad sāksies tā sauktais lielais uzbrukums - tas ir laika jautājums," atzīmēja Danilovs.

Viņš arī brīdināja neizteikt prognozes pat to, ka šī cīņa par Donbasu būtu pēdējā un izšķirošā. "Priekšā vēl var būt daudz dažādu lietu. Tā nav, kā agrāk teiktu, pēdējā un izšķirošā kauja. Tā ir viena no kaujām, kas notiek mūsu valsts teritorijā kopš 2014. gada," sacīja Danilovs.

Viņš atzīmēja, ka Krievija vēl var iesaistīt kaujā jaunus resursus un rezerves nākamo divu līdz četru nedēļu laikā.

"Mums nekādā gadījumā nevajag noniecināt mūsu ienaidnieka izturību: tā ir liela valsts, cilvēku ir daudz, prāta - ne gluži. (..) Viņi vēl tur ir. Turklāt pēdējā laikā mēs esam pamanījuši, ka frontē parādās lībieši un sīrieši - tā sauktie algotņi. Tāpēc ir ļoti sarežģīti pateikt, kad viņiem beigsies [cilvēki]," sacīja Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretārs.

80% Luhanskas apgabala Krievijas kontrolē

Krievijas okupanti kontrolē 80% Luhanskas apgabala Ukrainas austrumos, paziņojis Luhanskas apgabala militārās administrācijas vadītājs Serhijs Haidajs.

"Pēc tam, kad mūsu spēki atkāpās no Kreminnas, okupēto teritoriju apmērs sasniedz 80%. Aizsardzības līnija turas no Rubižnes līdz Popasnai," viņš norādījis, piebilstot, ka Krievijas karaspēks pašlaik koncentrējas uz uzbrukumu Rubižnei, Popasnai un Zolotei.

"Viņiem nekas neizdodas. Visi uzbrukumi viņiem neko nedod," pavēstīja Haidajs, paskaidrojot, ka Krievijas karaspēks kontrolē tikai daļu Rubižnes un Popasnas, bet dziļāk pilsētās nostiprināties nespēj.

Viņš arī paziņoja, ka frontes līnijā atvairīti deviņi ienaidnieka uzbrukumi.

Luhanskas apgabala militārās administrācijas vadītājs teicis, ka gadījumā, ja tiešām tiks panākta vienošanās par pamieru pareizticīgo Lieldienās svētdien, apgabalā tas maksimāli tiks izmantots evakuācijai un palīdzības piegādēm.

Pagaidu okupētajās teritorijās Krievijas spēki turpina terorizēt vietējos cilvēkus un ieviest "savu kārtību", paziņoja Haidajs.

Viņš atzinis, ka gāzes, elektrības un ūdensapgādes atjaunošana atsevišķās apdzīvotās vietās Luhanskas apgabalā būs iespējama tikai pēc kara beigām.

Haidaja sniegtā informācija liecina, ka Luhanskas apgabalā joprojām ir 70 000 cilvēku.

Pirms Krievijas iebrukuma sākuma 24. februārī Kijiva kontrolēja aptuveni 60% Luhanskas apgabala teritorijas.

Krievija gatavo "referendumu" hersonā

Krievijas spēki gatavojas 27. aprīlī rīkot "referendumu Hersonas tautas republikas" izveidei, liecina Ukrainas armijas Dienvidu operatīvās pavēlniecības izlūkošanas informācija.

"Hersonā okupanti aktivizējuši gatavošanos referendumam. Imitētās tautas nobalsošanas datumu pārcēluši uz 27.aprīli. Mēģina paātrināt okupācijas varas leģitimāciju, kā vienmēr, ignorējot visus likumus un normas," lasāms ziņojumā.

Ukraiņu izlūki secinājuši, ka pseidoreferendumu paredzēts rīkot nedēļas vidū, kas vēlreiz apliecina, ka vietējo iedzīvotāju viedoklis iebrucējus neinteresē un "sagatavota scenārija rezultāts ir zināms".

Krievijas karaspēks turpina uzbrukt Oleksandrivkai - ciemam Hersonas apgabalā Dņepras līča krastā, kurā ieplūst gan Dņepra, gan Dienvidbuga, ziņojusi Ukrainas armija, piebilstot, ka turpinās arī Mikolajivas apšaude.

Aizvadītajā diennaktī, kā ziņo Dienvidu operatīvā pavēlniecība, Ukrainas karavīri iznīcinājuši 34 ienaidnieka karavīrus, vienu bezpilota lidaparātu un septiņas tehnikas vienības.

Ukraina rosina sarunas par Mariupoli

Ukraina trešdien ierosināja sarīkot "īpašu sarunu kārtu" ar Krieviju aplenktajā Mariupoles pilsētā, paziņoja Ukrainas prezidents biroja vadītāja padomnieks un Ukrainas sarunu delegācijas loceklis Mihailo Podoļaks.

"Jā. Bez jebkādiem nosacījumiem. Mēs esam gatavi rīkot īpašu sarunu kārtu Mariupolē. Viens pret vienu. Divi pret diviem. Lai savāktu mūsu puišus, "azoviešus", karavīrus, civilistus, bērnus, dzīvos un ievainotos. Visus. Jo viņi ir savējie. Jo viņi ir manā sirdī. Vienmēr. Bez variantiem," tviterī rakstīja Podoļaks.

Ukrainas sarunu grupas vadītājs Dāvids Arahamija lietotnē "Telegram" paziņoja, ka viņš un Podoļaks ir gatavi ierasties Mariupolē uz sarunām ar Krievijas pārstāvjiem Vladimiru Medinski un Leonīdu Slucki par Ukrainas militārā garnizona un civiliedzīvotāju evakuāciju.

Pulka "Azov" komandiera vietnieks Svjatoslavs Palamars pirms tam trešdien paziņoja, ka viņa spēki ir gatavi evakuēties no Mariupoles kopā ar civiliedzīvotājiem, ņemot līdz vieglos ieročus. Viņš piebilda, ka mērķis ir "evakuēt ievainotos, izvest līķus un tos ar godu apbedīt teritorijā, kuru nekontrolē Krievijas Federācija".

Palamars sacīja, ka viņa vienība nepakļausies Krievijas prasībām par pilnīgu padošanos un ieroču nodošanu.

Palamars aicināja "visu civilizēto pasauli būt mūsu drošības garantiem" šajās sarunās.

Maskava vēl nav reaģējusi uz šo Ukrainas priekšlikumu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus

Tags

Krievijas iebrukums Ukrainā Krievija Luhanska Ukraina
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form