Stoltenbergs ierosinājis pastāvīgu NATO spēku klātbūtni Austrumeiropā
Foto: EPA/Scanpix/LETA

Ņemot vērā Krievijas iebrukumu Ukrainā, NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs ierosinājis pastāvīgu NATO spēku klātbūtni Austrumeiropā, trešdien ziņu aģentūrai DPA atklājuši vairāki avoti.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Diplomāti neatklāja plašāku informāciju par šo ierosinājumu, bet uzsvēra, ka Krievija nevar gaidīt no NATO savulaik labā ticībā izteikto nodomu ievērošanu, jo iebrukums Ukrainā ir pilnībā mainījis drošības situāciju Eiropā.

1997. gadā slēdzot līgums par NATO un Krievijas savstarpējām attiecībām, alianse deklarēja, ka tolaik pastāvošajos drošības apstākļos tā neplānojot jaunu militāro kontingentu pastāvīgu izvietošanu jaunajās dalībvalstīs Austrumeiropā.

NATO arī deklarēja, ka tai nav plānu izvietot šajās dalībvalstīs kodolieročus.

Turklāt šī labo nodomu deklarācija nekādā veidā nav interpretējama kā kādas tiesiskas saistības, kuras NATO būtu uzņēmusies Maskavas priekšā.

Stoltenbergs ar ierosinājumu par pastāvīgu NATO spēku klātbūtni Austrumeiropā nāca klajā NATO dalībvalstu aizsardzības ministru sanāksmē Briselē.

NATO austrumu valstis Bulgārija, Čehija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Polija, Rumānijas un Slovākija, kas atrodas tuvu Krievijai, vēlas spēcīgāku NATO reakciju.

Stoltenberga ierosinājums ir rūpīgi jāizsver, lai redzētu, vai tas patiešām ir nepieciešams, pēc tikšanās noradījusi Vācijas aizsardzības ministre Kristīne Lambrehte.

NATO valstu aizsardzības ministri arī apsvēra alianses nākamos soļus saistībā ar Ukrainas karu.

ASV un citas NATO valstis ir vairākkārt noraidījušas Ukrainas lūgumu aizliegt lidojumus virs Ukrainas, norādot, kas tas varētu novest NATO tiešā konfrontācijā ar Krieviju.

"Mūsu piektā panta apņemšanās ir tēraudcieta un varat rēķināties, ka (..) mēs to ievērosim," uzsvēra ASV aizsardzības ministrs Loids Ostins, runājot pat kolektīvās aizsardzības apņemšanos.

Tomēr Igaunijas aizsardzības ministrs Kalle Lānets atkārtoja Igaunijas aicinājumu aizliegt lidojumus virs Ukrainas, norādot, ka Krievijas agresija var iet vēl tālāk par Ukrainu.

Šī eskalācija var skart Baltiju vai citas valstis, viņš piebilda.

Lānets aicināja NATO darīt vairāk, lai aizsargātu Ukrainu no Krievijas uzbrukumiem.

"Ukraina šodien ir frontes līnija, lai aizsargātu mūsu demokrātiskās vērtības," uzsvēra ministrs.

Bijušais Lielbritānijas premjerministrs Tonijs Blērs arī kritizējis NATO paziņojumus, ka tā nereaģēs ar spēku, atbildot uz Putina agresiju Ukrainā.

"Šaubu dzēšana viņa galvā ir dīvaina taktika," norādījis Blērs.


Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus

Tags

Krievijas iebrukums Ukrainā ASV Bulgārija Čehija Igaunija Jenss Stoltenbergs Krievija Lielbritānija Lietuva Maskava NATO Polija Rumānija Slovākija Tonijs Blērs Ukraina Vācija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form